Saeimā noslēgušās ilgstošas ārpolitikas debates: drošība un attiecības ar ASV galvenajā fokusā
Pēc gandrīz 12 stundām, kas aizvadītas diskusijās un debatēs, Saeimas deputāti ir noslēguši ikgadējās ārpolitikas debates. Kā informē portāls jauns.lv, šī gada diskusiju centrālais temats bija Latvijas drošība un attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, norisinoties plašai viedokļu apmaiņai starp pozīcijas un opozīcijas politiķiem.
Latvijas drošības stiprināšana un transatlantiskā sadarbība
Debašu laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas drošības stiprināšanai gan nacionālā, gan reģionālā līmenī. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēra, ka nenoteiktība pasaulē ir kļuvusi par normu, kas īpaši skar mazās valstis, taču šī nenoteiktība paver arī iespējas stratēģiski pareizu lēmumu pieņemšanai. Viņš norādīja uz trīs galvenajiem Latvijas rīcības virzieniem starptautiskajā arēnā: starptautisko tiesību aizstāvība, Eiropas drošības un aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī mērķtiecīgas aizsardzības specializācijas attīstība, kas varētu veicināt gan drošību, gan valsts ekonomisko un tehnoloģisko kapacitāti. Ministrs arī atzīmēja, ka Latvija šajā jomā kļūst par noteicēju, nevis sekotāju.
Ārlietu ministre Baiba Braže diskusiju laikā uzsvēra, ka Latvijas ārpolitikas prioritātes paliek nemainīgas: atbalsts Ukrainai, Krievijas vājināšana un ciešāka sadarbība ar ASV. Viņa citēja Zentu Mauriņu, sakot: “Mums tik daudz pieder, cik mēs paši ar savām rokām varam nopelnīt, paši ar savu garu uzcelt, paši ar savu prātu izgudrot.” Braže uzsvēra, ka par Latviju atbildību nes Latvijas tauta un ka nekas nav svarīgāks par mūsu drošību. Viņa arī norādīja uz ieguldījumu aizsardzībā, akcentējot 5% no IKP aizsardzības budžetā kā lēmumu stiprināt robežas un iekšējo drošību, veicināt sabiedroto militāro klātbūtni un uzturēt ciešas transatlantiskās attiecības.
Ministru prezidente Evika Siliņa debatēs pauda pārliecību, ka Latvija šobrīd ir drošībā un tiešs militārais apdraudējums ir zems, tomēr vienlaikus jābūt modriem attiecībā uz hibrīdu apdraudējumu no Krievijas un Baltkrievijas. Viņa atzīmēja Latvijas ieguldījumu drošības stiprināšanā, norādot, ka šogad aizsardzības budžets pirmo reizi sasniedzis 5% no IKP. Siliņa īpaši izcēla Latvijas un ASV militārās sadarbības stiprināšanu un pauda, ka NATO brigāde Latvijā ir paraugs sabiedroto darbībai.
Attiecības ar ASV un politiskie viedokļi
Deputāti debatēs īpašu uzmanību pievērsa Latvijas attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Daži deputāti, piemēram, Linda Liepiņa (LPV), uzsvēra, ka Eiropa nespēs sevi aizstāvēt bez ASV atbalsta.
Savukārt citi deputāti, tostarp Andris Šuvajevs (“Progresīvie”), norādīja uz tendenci, ka debatēs izveidojies “konkurss par to, kurš būs lielāks Donalda Trampa atbalstītājs”, un aicināja pieņemt skaidrus lēmumus nacionālās drošības interesēs. Edmunds Jurēvics (“Jaunā vienotība”) atgādināja, ka Latvija vēsturiski sadarbojas gan ar demokrātiem, gan republikāņiem, un turpinās to darīt, sadarbojoties ar jebkuru ASV administrāciju, ko ievēlējuši tās pilsoņi.
Deputāte Ilze Indriksone (NA) uzsvēra nepieciešamību runāt par attiecībām ar ASV, nezaudējot apziņu, ka tā ir Latvijas stratēģiskais partneris.
Savukārt “Apvienotā saraksta” frakcijas vadītājs Edgars Tavars kritizēja Latvijas ārpolitiku, nodēvējot to par “apjukušu” un norādot uz neskaidrību par nākotnes izvēlēm.
Debašu nozīme un vēsturiskais konteksts
Šī gada ārpolitikas debates norisinājās zīmīgā laikā, atzīmējot 105 gadus kopš 1921. gada 26. janvāra, kad Parīzē Sabiedroto Augstākā padome atzina Latviju de iure.
Debates kalpoja kā platforma plašai viedokļu apmaiņai, kurā deputāti ne tikai vērtēja līdzšinējo ārpolitikas kursu, bet arī iezīmēja savas prioritātes un redzējumu par Latvijas rīcību starptautiskajā arēnā. Ārlietu ministrija izstrādātajā ziņojumā tika sniegta informācija par paveikto un turpmākajiem ārpolitikas virzieniem.
Kā uzsvēra ministre Braže, ārpolitika ir Latvijas vairogs, kas palīdz nosargāt mieru, nodrošināt izaugsmi un rūpēties par Latvijas iedzīvotājiem visā pasaulē.