2025. gada augustā izlaistā sudraba monēta “Džemma”, kas joprojām ir pieejama Latvijas Bankā par 89 eiro, ceturtdien maksāja tuvu 27 gramu augstākās kvalitātes metāla cenai, no kura tā ir izgatavota. Taču jau piektdien sudraba cena kritās. Vai Latvijas monētu kolekcionēšana no “tautas hobija” kļūs par elites hobiju, un kas šajās dienās notika salonos ar sudraba karotītēm un vecajām piecu latu monētām – to pētīja LSM.lv.
Spekulatīvā ažiotāža “katapultēja” sudraba cenu augstāk par 100 ASV dolāriem par unci – tā notiekošā būtību raksturoja informācijas aģentūras “Reuters” virsraksts 23. janvārī. Pēc tam ziņas par kārtējiem cenu rekordiem parādījās gandrīz vai katru dienu, un pēc nedēļas, 29. janvārī, maksimālā cena jau sasniedza 121 dolāru par unci.
Un dienu vēlāk, 30. janvārī, cena kritās par 27 % līdz 84 dolāriem (kādā brīdī cena sasniedza pat 76 dolārus). Tas ir rekordliels dienas kritums visā metāla novērošanas vēsturē, ziņo “Bloomberg”. Līdzīga situācija ir ar zeltu, kurā dienas kritums bija 10 %, līdz 4865 dolāriem.
Ir vērts atgādināt, ka pašreizējie līmeņi tālu pārsniedz vēsturisko normu, un vēl ne tik sen, 14. oktobrī, sudraba cena, bija sasniegusi atzīmi 53 dolāri par unci, pārspēja iepriekšējo vēsturisko rekordu, kas tika sasniegts 1980. gadā. Bet tieši pirms gada sudraba cena bija mazliet vairāk nekā 30 dolāri par unci. Tātad nesenajā maksimumā pieaugums bija gandrīz četrkārtīgs, bet, ņemot vērā piektdienas kritumu, – “tikai” par 170 %.
Salīdzinājumam, ņemot vērā piektdienas korekciju, zelts 12 mēnešu laikā ir sadārdzinājies par 74 %.
Par ažiotāžu ap zeltu, arī Latvijā, ziņots decembra sākumā, kad unces cena bija 4,3 tūkstoši dolāru. Eksperti tad neizslēdza iespēju, ka pieaugums varētu būt līdz pieciem tūkstošiem. Šī prognoze īstenojās ātri – jau 25. janvārī, pēc tam kāpums turpinājās un 28. janvārī cena pārsniedza 5,5 tūkstošu atzīmi.
Un piektdien, janvāra pēdējā darba dienā, investori sāka pārdot dārgmetālus un fiksēt peļņu. Dienas laikā notikušais cenu kritums par 10% ir visstraujākais kopš 1980. gada sākuma, norāda “Bloomberg”.
Kādēļ tāds dārgmetālu cenu kāpums?
Daudziem investoriem sudrabs, tāpat kā zelts, ir “aizsarginvestīcija”, ieguldījums saprotamās tradicionālās vērtībās. Turklāt tieši sudrabs ir vispāratzīta “klusā osta” kapitālam nemierīgos laikos. Tā augstā cena atspoguļo investoru šaubas par pasaules ekonomikas stabilajām perspektīvām, un galvenais nestabilitātes izraisītājs ir Donalds Tramps, sākot no tirdzniecības kariem ar visu pasauli un beidzot ar pretenzijām uz Grenlandes teritoriju.
Pieprasījumu pēc zelta uztur arī lieli valsts spēlētāji – attīstības valstu centrālās bankas, kas aktīvi papildina savas rezerves.
Atšķirībā no zelta, sudrabs ir vienlaikus investīciju un rūpnieciski izmantojams metāls – tas ir vajadzīgs, piemēram, saules paneļu un elektroautomobiļu ražošanā.
Tomēr īpaši straujajam cenas kāpumam, kāds bija vērojams pēdējos mēnešos, ir acīmredzami spekulatīvs raksturs, konstatē eksperti.
“Kad notiek tāds gigantisks kāpums kā tagad sudraba cenai, tas nevar būt tikai rūpnieciskais pieprasījums, noteikti ir arī privāto investoru ažiotāža. Turklāt gan starp profesionāļiem, gan vienkāršajiem cilvēkiem. Pēdējie aktivizējušies arī tādēļ, ka plaša publika, esot pašreizējām cenām, jau vairs nevar atļauties pirkt zelta monētas par tūkstošiem dolāru. Bet sudrabs ir vispieejamākais dārgmetāls,” saka “Swedbank” Finanšu tirgus nodaļas Investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.
Privātie investori, kas iegādājas stieņus, monētas vai arī iegulda ar dārgmetālu nodrošinātajos biržas fondos, kopš oktobra strauji aktivizējušies, ziņo “Reuters”.
Investori, kas iepriekš aktīvi pirka metālus, pēc to pārāk straujā cenu kāpuma steidzās fiksēt peļņu, un tas izraisīja lavīnas efektu. Spiedienu uz metālu cenu izdarīja arī dolāra kursa pieaugums, kas padarīja zelta un sudraba pirkšanu dārgāku ārvalstu investoriem un atspēkoja teoriju, ka metāli aizstās dolāru kā pasaules rezerves valūtu, ziņo CNBC.
Šobrīd prognozes tiek atjauninātas.
Pirms krtuma investīciju banka “Citigroup” bija paaugstinājusi īstermiņa prognozi sudraba cenai līdz 150 dolāriem par unci – iepriekš prognozēto 100 dolāru vietā. “Bank of America” neizslēdz iespēju, ka varētu tikt sasniegta arī 170 dolāru atzīme.
Un par ko visi bija vienisprātis, ka gaidāmas lielas cenas svārstības – strauji atplūdi ir gandrīz neizbēgami, un tas ir tikai laika jautājums.
Vai piektdien, 30. janvārī, pieredzētais cenas kritums ir šādi atplūdi vai arī tendences pilnīga pavēršanās pretējā virzienā, drīz redzēsim.
“Sudraba cenai ir iespējami jebkādi strauji kritumi atšķirībā no stabilākās zelta cenas. Vai zelta cena var kristies par 20 procentiem? Protams! Vai zelts var kļūt divreiz lētāks? Par to es ļoti šaubos, pieprasījums pēc tā ir pastāvīgs kaut vai centrālo banku dēļ. Bet sudrabs ir ļoti spekulatīvs metāls, salīdzinoši lēts, viss var notikt,” dažas dienas pirms piektdienas krituma teica “Swedbank” investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.
Pirms pusgada, 21. augustā, Latvijas Banka izlaida kolekcijas monētu “Džemma”, veltītu māksliniecei Džemmai Skulmei. To joprojām var nopirkt centrālajā bankā. Tā ir izgatavota no augstākās raudzes sudraba, svars – 27 grami. Cena – 89 eiro. Pērkot vairāk nekā desmit monētas (nav obligāti šīs, var pirkt dažādas monētas), cena tiek pazemināta līdz 84 eiro.
Ažiotāža ap sudrabu augustā vēl netika novērota, un Trojas unces (31,1 grams) cena, pārrēķinot eiro, tobrīd bija tikai 33 eiro – 1,06 eiro par gramu augstākās raudzes sudraba.
Monēta “Džemma”
Foto: Kaspars Teilāns
Tādējādi monētai “Džemma” izmantotā sudraba cena tās izlaišanas brīdī bija 28 eiro jeb apmēram trešdaļa no monētas mazumtirdzniecības cenas – diezgan tipiska proporcija Latvijas Bankas izlaistajām sudraba monētām.
Taču situācija kardināli mainījās līdz ar dārgmetālu cenu pieaugumu. Trojas unces sudraba cena 29. janvārī maksimuma brīdī sasniedza 121 dolāru jeb 101 eiro. Iznāk 3,25 eiro par gramu. Tātad ar šādu pasaules cenu līmeni 27 gramu sudraba cena monētā “Džemma” sasniedza 87,68 eiro. Tikai par vienu eiro un vēl mazliet lētāk par monētas mazumtirdzniecības cenu. Taču, pērkot vairumā, monētas maksātu lētāk nekā tām izmantotais metāls.
Padomāt par Latvijas monētu iegādi saviem klientiem janvārī ieteica arī Latvijā lielākais investīciju sudraba tirgotājs “Tavex”. Taču tā, protams, ir īpaša situācija, netipiska, piekrita “Tavex Latvija” valdes locekle Viktorija Gorčakova.
Pēc piektdienas krituma visa šī matemātika uz kādu laiku – atkarībā no turpmākās tirgus attīstības – kļuva neaktuāla.
Starp citu, ja kādam radies biznesa plāns – pirkt monētas vairumā, zemāk par metāla pasaules cenu, un nodot pārkausēšanai, ir vēl viena slikta ziņa. Par to nedaudz tālāk.
Pieclatnieks nekad nav maksājis tik dārgi
Vai pieprasījumā ir vērojama ažiotāža? Divas dienas pirms cenu krtuma jautāts Madim Gerbaševskim, pazīstamam Latvijas numismātam un “Rīgas Numismātikas Salona” īpašniekam.
“Ne gluži ažiotāža, bet interesējas biežāk, nekā ierasts. Parasti visi grib populāras pusunces investīciju monētas – Austrijas, Kanādas, Austrālijas…” uzskaitīja Gerbaševskis.
Tiesa, pērkot investīciju monētas, kuru cena svārstās līdz ar pasaules sudraba cenu, ir jūtami jāpārmaksā virs pašreizējās metāla cenas.
Varbūt investoriem labāk pirkt “Džemmu”? “Jā, “Džemmas” mazumtirdzniecības cena [Latvijas Bankā] ir tikai pāris eiro virs metāla cenas. Taču ir nianse. Ja gribēsi to pārdot kā metālu, tavu “Džemmu” pieņems par cenu, kas ir zemāka par sudraba pasaules cenu,” tirgus īpatnības skaidroja Gerbaševskis.
“Ja paskatās cenas pie uzpircējiem, tās būs zemākas par pasaules cenām par 10, 20 un pat 30 procentiem (autora piezīme – 29. janvārī gramu augstākās raudzes sudraba tirgotāji pirka par 2,72 eiro). Taču, ja esi nopircis “Džemmu” vairumā un gribi to vairumā pārdot kā interesantu monētu, tu nevarēsi tik daudz pārdot. Jo tas nav produkts. Bet tagad aktīva tirdzniecība notiek tikai ar produktiem,” sacīja Gerbaševskis.
“Produkti” – tās ir vienas unces investīciju monētas. Visinteresantākās un populārākās pasaulē.
“Tagad sudrabu iegādājas cilvēki, kas agrāk ar to īpaši neaizrāvās,” sacīja Gerbaševskis.
“Viņi ir izlasījuši ziņas par trako kāpumu – ohoho! – un iet nopirkt. Un viņi parasti zina par pašām populārākajām lietām – lūk, amerikāņu “ērglis”, lūk, kanādiešu “kļavas lapa”… Bet pārējās… Man mēdz būt daudz ārzemju sudraba monētu, kuras pircējam gluži vienkārši nav interesantas, un es tās nododu pārkausēšanai,” sacīja Gerbaševskis.
Kanādas sudraba monēta ar kļavas lapu
Foto: IMAGO/Sven Simon, IMAGO/Frank Hoermann / SVEN SIMON
ASV sudraba monēta ar ērgli
Foto: dpa/picture-alliance, Fernando Gutierrez-Juarez
ASV sudraba monēta ar ērgli
Foto: Reuters, Shannon Stapleton
Kas nekad neiet uz pārkausēšanu – tie ir vecie pieclatnieki. Tie joprojām ir investīciju monētas vietējais variants, un cena ir atkarīga no sudraba pasaules cenas.
“Pieclatnieks joprojām ir populārs,” stāsta numismāts. “Ir cilvēki, silver bugs (sudraba krājēji, burtiski – sudraba vaboles – angļu val.), kas tos pērk gadiem kā ieguldījumu. Un tas nekad nav maksājis tik dārgi kā tagad. Cilvēki atceras, ka, lūk, burtiski tikko šī monēta maksāja 40 eiro, bet tagad – 70 (autora piezīme – dažās dienās cena pieauga līdz 75 eiro un augstāk). Tagad prēmija virs tajā esošā metāla cenas, šķiet, ir tikai septiņi eiro – par standarta paraugu, parastā stāvoklī.”
Vienlaikus daudzi tagad arī pārdod – grib realizēt metālu, kamēr cena ir augsta, pauda Gerbaševskis.
Analoģiski novērojumi ir “Tavex Latvija” valdes loceklei Viktorijai Gorčakovai.
“2025. gads šajā ziņā bija rekordgads, mēs ļoti daudz uzpirkām sudraba juvelierizstrādājums,” viņa norādīja. “Uz vispārējā fona izceļas viens specifisks segments – daudz pārdod Latvijas cilvēki, kas agrāk strādājuši Norvēģijā un atgriezušies Latvijā. Lieta tāda, ka tur krāmu tirgos tradicionāli tiek pārdoti daudzi veca ģimenes sudraba komplekti – galda piederumi, svečturi. Agrākajos gados, kad šī metāla cena bija zema, tas viss bija lēts un Latvijas cilvēki nereti pirka. Tagad šie pirkumi nonāk līdz mums.”
Pēc šīm sarunām nākamajās dienās, kā novērojis LSM.lv, metāla tirgotāji – numismātikas saloni un lombardi – tikko paguva atjaunināt cenu zīmes.
Piecu latu monētas kādā brīdī maksāja no 75 līdz pat 100 eiro, bet piektdien, pēc pasaules tirgus sabrukuma, tās jau pārdeva par 65 eiro. Sudraba karotītes, kas ceturtdien tika piedāvātas pārdošanai interneta lombardos, kad to cena jau gandrīz sasniedza pasaules tirgus cenu metālam, no kura tās izgatavotas, pazuda no mājaslapas ar paziņojumu: “šis priekšmets jau ir nopirkts”. Bet piektdien tas, kas vēl nebija pārdots, atkal kļuva lētāks.
Vienas unces investīciju monētas, kas ceturtdien pie Madisa Gerbaševska maksāja 115 eiro, piektdien varēja nopirkt par 100. Un pārdot – par 84.
“Džemma” kā pirkums metāla dēļ vismaz uz kādu laiku zaudēja aktualitāti.
Kāda būs sudraba cena ilgtermiņa perspektīvā, droši vien ir interesanti ne tikai spekulantiem.
Ja viss atgriezīsies iepriekšējā līmenī, Latvijas Bankas izlaisto monētu iegāde var vairs nebūt “tautas aizraušanās” un pakāpeniski pārvērsties par elitāru hobiju ar cenām no 100-120 eiro un vairāk. Daļēji metāla dārdzību var kompensēt, samazinot cenu. Starp citu, tas notiek jau sen, un visam ir sava robeža. Pašreizējais standarts – 22-23 grami – jau tā ir tālu no Latvijas Bankas pirmajām kolekcijas monētām, kas svēra 31,47 gramus.
Lai gan šodien šīs raritātes jau šķiet nepierasti lielas. Latvijas Bankā par to pagaidām nav diskutēts, pavēstīja preses sekretārs Jānis Silakalns.
Latvijas Bankas komentārs 27. janvārī
“Dārgmetāla cena ir viena no kolekcijas monētu izmaksu komponentēm, kas tiek iecenota monētas gala cenā. Nepārtraukti sekojam līdz dārgmetālu, tostarp sudraba cenām. Pašlaik nav bijis nepieciešams pieņemt lēmumu mainīt iepriekš izdoto kolekcijas monētu cenas (dārgmetāla cena ir tikai viens no elementiem monētas pārdošanas cenā, un pašlaik monētā izmantotā sudraba cena nepārsniedz konkrētās monētas pārdošanas cenu), bet tāds, ja sudraba cenas turpinās kāpumu, ir iespējams,” pauda bankā.