Virsdiriģenti pārtrauc dalību svētku sagatavošanā

Novadu un valstspilsētu koru virsdiriģenti ir pieņēmuši lēmumu izstāties no Dziesmu svētku “Manai dzimtenei” sagatavošanas procesa. Šādu soli viņi spēruši, reaģējot uz publisko polemiku starp komponistu Raimondu Paulu un pasākuma rīkotājiem, kas ilgstoši norisinājusies mediju telpā. Virsdiriģenti savā kopīgajā vēstulē norādījuši, ka turpmāka sagatavošanās darba nodrošināšana pašreizējos apstākļos nav iespējama. Viņi pauž nožēlu par radušos situāciju, kas, pēc viņu domām, negatīvi ietekmē gaidāmos svētkus.

Neskatoties uz savu atkāpšanos no sagatavošanas procesa, virsdiriģenti uzsver, ka respektē dziedātāju vēlmi godināt komponistu viņa 90. jubilejā. Viņi aicina programmas veidotājus turpināt iekļaut Raimonda Paula kordziesmas svētku programmā.

Konflikta aizsākumi un nosaukuma maiņa

Strīds aizsākās pēc tam, kad komponists Raimonds Pauls publiski paziņoja, ka nav devis piekrišanu sava vārda, uzvārda vai attēla izmantošanai projektā, un vērsies pie advokātiem, lai risinātu situāciju tiesiskā ceļā. Maestro pārstāvji norādīja, ka viņa vārds ticis izmantots maldinoši, radot priekšstatu par aktīvu dalību, lai gan komponists publiski paudis skepsi par projekta norisi un pat norobežojies no tā .

Lai gan pasākuma rīkotāji, SIA “Auss Media” un biedrība “Latvijas Festivālu asociācija”, apgalvo, ka Pauls iepriekš nav iebildis pret koncerta ieceri un tika saņemtas licences viņa darbu aranžējumu izmantošanai, radusies situācija, kas mudinājusi arī citus nozares profesionāļus, tostarp diriģentus un komponistus, aicināt pašvaldības un Kultūras ministriju izvērtēt savu dalību un finansējumu šim pasākumam . Reaģējot uz kritiku un Paula pausto nostāju, rīkotāji ir mainījuši pasākuma nosaukumu, svītrojot komponista vārdu. Sākotnēji tas tika plānots kā “Raimonda Paula dziesmu svētki “Manai dzimtenei””, bet tagad tas saucas vienkārši “Dziesmu svētki “Manai dzimtenei”” . Tomēr pasākuma saturs un mākslinieciskā koncepcija paliek nemainīga.

Virsdiriģentu aicinājums

Koru virsdiriģentu pārstāvji savā paziņojumā uzsver, ka turpmāka sagatavošanās darba nodrošināšana šajos apstākļos vairs nav iespējama. Viņi pauž nožēlu par radušos situāciju, kas negatīvi ietekmē gaidāmos svētkus. Virsdiriģenti aicina Ministru kabinetu, Kultūras ministriju un Rīgas domi kopīgi meklēt risinājumus, lai nodrošinātu Dziesmu svētku procesa un koru darbības nepārtrauktību.

Pasākuma norise un dalībnieki

Neskatoties uz virsdiriģentu atkāpšanos, pasākuma rīkotāji ir apņēmības pilni turpināt darbu pie svētku organizēšanas. Koncerts iecerēts 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē .

Apmēram 13 000 līdz 14 000 dziedātāju ir pauduši gatavību piedalīties un jau apgūst repertuāru . Rīkotāji ir gatavi atteikties no pasākumā gūtās peļņas un novirzīt to Raimonda Paula noteiktam mērķim, kā arī piedāvā iesaistīt profesionāļus un ģimenes locekļus, ko ieteicis Maestro, lai atjaunotu uzticību .

Dziesmas “Manai dzimtenei” vēsturiskais konteksts

Dziesma “Manai dzimtenei” ar Jāņa Petera vārdiem un Raimonda Paula mūziku ir kļuvusi par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku simbolu. Tā skanējusi kopkora izpildījumā gandrīz visos dziesmu un deju svētkos kopš 1977. gada . Dziesma radusies 1972. gadā, un tās sākotnējais mērķis bija veltījums Dziesmu svētku simtgadei, akcentējot latviešu tautai nozīmīgo notikumu. Tā tika iekļauta arī R. Paula vadītā vokāli instrumentālā ansambļa repertuārā, un pirmoreiz publiski atskaņota 1973. gadā .