Ukraiņi ir apņēmības pilni atgūt savas okupētās zemes, pauž brīvprātīgais latviešu karavīrs ar segvārdu “Krusttēvs”. Uzņēmējs no Rīgas tagad Ukrainas armijā ir komandiera vietnieks triecienpulkā “Skeļa” jeb “Klints”. Tas ir pulks, kas tieši pakļauts Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlniekam Oleksandram Sirskim. Pulka komandiera vietnieku – latvieti – Latvijas Televīzijas (LTV) filmēšanas grupa satika vienā no pulka štābiem, kas atbildīgs par Pokrovskas virzienu – frontes karsto posmu Donbasā.
Ukrainas armijas 425. pulka “Skeļa” virsnieks Oleksandrs sacīja, ka no štāba tiek vadīta kauja Pokrovskas apdzīvotajā vietā, personālsastāva ievešana apdzīvotajā vietā un tieša kaujas vadība. Būtībā tā ir kā sirds visai operācijai cīņā par Pokrovsku.
Komandiera vietniekam no Latvijas ar segvārdu “Krusttēvs” drošības apsvērumi neļauj rādīt seju. Arī balss ierakstā nedrīkst skanēt un ir mainīta uz citu.
“Tā kā pašam ir ģimene, mana filozofija ir tāda – vai nu apturam krievus šeit, vai arī viņi ies tālāk. Ja Ukraina zaudēs, manuprāt, Baltija būs nākamā,” sacīja “Krusttēvs”.
Viņam nav iepriekšējas militārās pieredzes. Latvijā bijis uzņēmējs, daudz ziedojis Ukrainai, tagad atdod tās armijai visu te nopelnīto algu. Ir karā, sākot no kaujām par Bahmutu, nu jau vairāk nekā trīs gadus.
“Cilvēki šeit ir piekusuši, protams. Un tajā pašā laikā motivācija ir. Ir vēlme atgūt savas teritorijas. Atriebties par saviem nogalinātajiem tuviniekiem. Un te pat ir viens otrs varonis, kurš pats saka, ka tas ir labākais darbs viņa dzīvē. Būtībā jau armijā ar humoru ir tā, ka par daudz ko tiek smaidīts. Kaut gan darbs ir briesmīgs – nogalināt cilvēkus. Bet, ja uztver to visu, ko dari, kā armijas cilvēki ar humoru.. diemžēl viņš ir īpatnējs, bet bez tā nevar, tāpēc ka psihe neizturētu. Tā ka atbilde ir – ka ir motivēti, ir gatavi strādāt tālāk,” pauda “Krusttēvs”.
Pokrovska, ko Krievija jau vairākkārt nepatiesi pasludinājusi par ieņemtu, tomēr turas. Oleksandrs, kurš apbalvots kā Ukrainas Varonis, saka – situācija smaga, to izjūt katrs no šiem virsniekiem, vadot četrus vai piecus dronu operatorus, kuri veic uzdevumus kaujas laukā.
“Pokrovskas apdzīvotās vietas ziemeļu daļa atrodas mūsu kontrolē. Teikšu, ka personālsastāva ievešana ir ļoti smaga, un mēs cenšamies to atvieglot tā, lai būtu mazliet vieglāk,” sacīja Oleksandrs.
Viņš uzsvēra: “Par šo virzienu varu teikt tikai, ka es to uzskatu par vissmagāko, kur ir ienaidnieka bezpilota lidaparātu un artilērijas triecienu kontrole pieejas ceļos. Proti, viņiem šajā ziņā ir spēku pārsvars. Un personālsastāva skaitā arī viņi ievērojami pārspēj. Zaudējumi viņiem ir kolosāli. Mēs katru dienu iznīcinām pa 20, pa 30 Krievijas karavīriem, bet viņi vienalga lien. Viņi lien dienā un naktī. Vai ir migla, lietus vai sniegs. Viņiem nav kaut kāda noteikta brīža, kad viņi piemeklē laiku. Viņi ir kustībā 24/7 un visu laiku, nemitīgi iet triecienā uz mūsu pozīcijām.”
Karavīri saka paldies ziedotājiem, kuru palīdzība pulkam nonāk caur fondu “Chance4peace” jeb “Iespēja mieram” un citām ziedošanas platformām.
“Sevišķs paldies ir fondiem, kas no Latvijas strādā. Tādu ir diezgan daudz jau šobrīd. “Ziedot.lv” daudz palīdz, “Uzņēmēji mieram” daudz palīdz, “Stopify”,” pauda “Krusttēvs”.
Viņš akcentēja: “Tas iet tieši uz nulli – tā saucamajā frontes pirmajā līnijā. Tas ir vistiešākais atbalsts un palīdzība tiem, kas pastāvīgi karo un no kā ir atkarīgs būtībā kara iznākums.”
Tā kā karalaukā armijas acis un ieroči ir galvenokārt droni, tie arī visbiežāk kaujās tiek zaudēti un to pastāvīgi nepietiek.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu