Prezidents aicina izvērtēt tālmācības ierobežojumus sākumskolā
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Izglītības likuma grozījumus, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā – 1. līdz 6. klases skolēniem. Kā informē portāls jauns.lv, lēmumu par likumprojekta nodošanu atkārtotai izskatīšanai prezidents pieņēmis pēc dažādu viedokļu uzklausīšanas un likuma materiālu izvērtēšanas, norādot, ka izmaiņas ir būtiskas un skar plašu sabiedrības loku.
Saeima Izglītības likuma grozījumus, kas paredz ierobežot tālmācības iespējas 1. līdz 6. klases skolēniem, pieņēma janvāra beigās. Līdz ar šo balsojumu vairākas politiskās frakcijas, tostarp “Apvienotais saraksts” un “Latvija pirmajā vietā”, jau iepriekš bija paziņojušas par nodomu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likumu un atdot to Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Argumenti par un pret tālmācības ierobežošanu
Likumprojekta autori argumentē, ka klātienes mācības ir būtiskas bērnu attīstībai, jo tās nodrošina strukturētu vidi, disciplīnu, laika pārvaldības prasmes un fiziskās aktivitātes. Tāpat tiek uzsvērts, ka tālmācībā bieži cieš izglītības kvalitāte, ko apliecina zemāki centralizēto eksāmenu rezultāti salīdzinājumā ar valstī vidējiem rādītājiem. Dati par 2024. gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3500 skolēnu, bet kopumā visās pakāpēs – 12 800 skolēnu.
Savukārt kritiķi norāda, ka pilnīgs tālmācības aizliegums sākumskolā ignorē daudzu bērnu un ģimeņu vajadzības un izvēles brīvības. Viņi uzsver, ka valsts pienākums ir nodrošināt izglītības pieejamību un kvalitāti, nevis administratīvi ierobežot izglītības formas, kas daudzām ģimenēm ir sevišķi piemērotas dažādu apstākļu dēļ.
Prezidenta nostāja un bažas
Valsts prezidents atzinīgi novērtē likumdevēja centienus uzlabot izglītības kvalitāti, precizēt terminoloģiju un stiprināt pušu sadarbību. Viņš arī atbalsta ieceri veicināt izglītības ieguves formas izvēli, kas vislabāk atbilst bērna interesēm. Tomēr prezidents vērsis uzmanību uz to, ka tik būtiskas izmaiņas, kas skar izglītojamos, vecākus, pašvaldības un izglītības iestādes, ir jāievieš pārdomāti un ar pietiekamu laiku sagatavošanai. Viņš norāda, ka pašlaik ģimenes saskaras ar neziņu par jaunajiem nosacījumiem, un vienlaikus notiek izglītības finansēšanas modeļa maiņa, kas var radīt papildu grūtības.
Rinkēvičs vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai uzsvēris, ka svarīgi ir arī ņemt vērā, ka pašvaldību izvērtējuma kārtība un kritēriji vēl tiks noteikti, kas rada papildu nenoteiktību.
Turpmākie soļi
Likuma grozījumi paredz, ka no 2026. gada 1. septembra tālmācība pamatizglītības pirmajā posmā (1.–6. klase) varētu tikt atļauta tikai atsevišķos gadījumos, ja pašvaldība ir veikusi izvērtējumu un konstatējusi īpašus apstākļus, kas atbilst bērna interesēm. Šie apstākļi varētu būt saistīti ar veselību, sociālajām vajadzībām vai izglītības pieejamību. Kritērijus un kārtību šiem izvērtējumiem noteiks Ministru kabinets.
Saeimas lēmums ir saņēmis pretrunīgu vērtējumu – vieni politiķi un nozares pārstāvji to atbalsta kā soli izglītības kvalitātes uzlabošanā, citi pauž bažas par bērnu tiesību uz izglītību un ģimenes brīvības ierobežošanu. Valsts prezidenta lūgums par likuma otrreizēju caurlūkošanu nozīmē, ka Saeimai būs atkārtoti jālemj par šiem grozījumiem, ņemot vērā prezidenta izteiktos iebildumus un priekšlikumus.