Administratīvā rajona tiesa daļēji apmierinājusi bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska pieteikumu, atzīstot par nepamatotu viņa atstādināšanu tā dēvētās “Kariņa lidojumu” lietas sakarā.
Lieta tika ierosināta par Ministru prezidenta rīkojumiem saistībā ar Citskovska atstādināšanu un disciplinārsoda piemērošanu, kā arī Valsts kancelejas rīkojumu par viņa atbrīvošanu no valsts civildienesta.
Tiesa konstatēja, ka atstādināšana pieņemts kā preventīvs pasākums, lai nodrošinātu likumīgu un lietderīgu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem. Tomēr tiesa atzina, ka jau no 2024. gada janvāra Valsts kancelejā bija novērsti riski, ka Citskovskis varētu veikt nelikumīgu rīcību ar līdzekļiem saistībā ar Ministru prezidenta komandējumu organizēšanu.
Līdz ar to iestāde nebija pienācīgi izvērtējusi atstādināšanas nepieciešamību un samērīgumu.
Rīkojums un tā grozījumi tika atzīti par prettiesiskiem.
Tiesa uzlikusi par pienākumu Valsts kancelejai atlīdzināt ierēdnim samaksu par prettiesisku atstādināšanu no 2024. gada 10. aprīļa līdz 8. maijam 5333 eiro apmērā un atlīdzināt likumiskos nokavējuma procentus – 6 % gadā – par neizmaksāto darba samaksu. Tāpat valstij jāizmaksā viņam 3485 eiro, kas iztērēti par juridisko palīdzību. Par labu Citskovskim piespriesta arī 60 eiro valsts nodeva.
Vienlaikus tiesa atzina, ka Citskovskis pieļāvis disciplinārpārkāpumu, nerīkojot iepirkumu atbilstoši likumu prasībām un rakstveidā neziņojot Ministru prezidentam par to, ka līgumreisu pasūtīšana rada iepirkumu likuma pārkāpumu.
Tiesa secināja, ka izvēlētais disciplinārsods – pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem – pēc būtības noteikts pamatots.
Vienlaikus iestāde nav pietiekami izvērtējusi un motivējusi izvēlēto amatu, uz kuru pieteicējs ir pārceļams. Nav izskaidrojama iestādes rīcība par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā pazemināt Citskovski tādā amatā, kura pienākumos ietilpst publisko iepirkumu veikšana. Tas pēc būtības ir pretrunā iemesliem, kuru dēļ bijušais Valsts kancelejas vadītājs tika saukts pie disciplināratbildības.
Tiesa arī konstatēja, ka Valsts kancelejas rīkojums par pieteicēja atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās ir tiesisks un pamatots. Ikviena nodarbinātā persona ir tiesīga pēc savas brīvas gribas izbeigt attiecīgās nodarbinātības attiecības, par to attiecīgi paziņojot iestādei, savukārt iestāde šo viņa gribu nedrīkstēja nerespektēt un nepieņemt lēmumu par ierēdņa atbrīvošanu no amata.
Vienlaikus tiesa nekonstatēja priekšnoteikumus atlaišanas pabalsta izmaksai četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, piemērojot Darba likuma normas.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma izstrādes dienas.
Citskovskis norādīja, ka tiesa faktiski atzinusi divus premjeres Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) rīkojumus par prettiesiskiem. Proti – rīkojumu par atstādināšanu un darba algas neizmaksu un rīkojumu par Citskovskim piemēroto disciplinārsodu. “Gala rezultāts ir taisnīgs,” viņš sacīja.
Trešais Citskovska prasījums bija saistīts ar atlaišanas pamata grozījumu un atlaišanas pabalsta izmaksu. Šo prasījumu tiesa neapmierināja. Citskovskis atzina, ka trešais pieteikums bija iesniegts, jo viņš apzinājās, ka tas ir “juridiskās jaunrades interpretācijas jautājums” un ar to, visticamāk, būs jāiet līdz Augstākajai tiesai.
Viņš atzina, ka vēl nav izlēmis, vai tiesas lēmumu pārsūdzēs. Vēl esot ar to jāiepazīstas, kā arī jākonsultējas ar savu juridiskās palīdzības sniedzēju.
KONTEKSTS:
Bijušais premjers Krišjānis Kariņš savā četrus gadus ilgajā premjerēšanas laikā 36 reizes ārvalstu vizītēs devās ar privātajām lidmašīnām, kas izmaksājis vairāk nekā 1,2 miljonus eiro. Vairākos gadījumos dārgie lidojumi izmantoti, lai Kariņš Latvijā varētu atgriezties piektdienas vakarā, pirms brīvdienām.
Kariņš to pamatojis ar nepieciešamību pārstāvēt Latviju un lietderīgu laika plānošanu, jo premjeram paralēli ārpolitiskajiem jautājumiem jārisina arī iekšpolitikas problēmas.
Tikmēr pārbaudi sāka Ģenerālprokuratūra un arī Valsts kontrole, kura secinājusi, ka nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības (ES) Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski.
Kariņa lidojumi izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, un pērnā gada martā Kariņš paziņoja par atkāpšanos no ārlietu ministra amata.
Premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) ierosināja dienesta pārbaudi pret Valsts kancelejas direktoru Citskovski saistībā ar bijušā premjera speciālo lidojumu organizēšanu. Citskovski uz dienesta pārbaudes laiku arī atstādināja no amata, bet valdība nolēma viņu pazemināt amatā, piedāvājot Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatu. No tā viņš gan atteicās un vērsās tiesā, lai apstrīdētu lēmumu.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu