Kā skaidro viens no izstādes koncepcijas veidotājiem, dzejnieks, literatūrkritiķis un žurnāla “Punctum” redaktors Artis Ostups: “Kopumā šī ekspozīcija ar tajā apkopotajiem materiāliem un liecībām veido apstiprinājumu atziņai, ka Rīga šajā laikā nebūt nav viennozīmīgi perifēra pilsēta Eiropas kontekstā – tas pats, kas ir atrodams citur, ir atrodams arī šeit, varbūt vienīgi mazākā intensitātē un mazākā skaitā.”
20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu rakstnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs aicināts doties pastaigā starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu. Pārvietošanos pa izstādes telpām pavada dažādu šī laikmeta dzejnieku darbu fragmenti, sniedzot sava veida skaņu celiņu pieredzei ekspozīcijā, vienīgi pati mūzika katram jāpiemeklē pašam pēc savas gaumes un ieskatiem. Toties vārdi jau sagatavoti!