Ziemas prieki ar riska faktoru
Lai gan ziemas ainavas un aktivitātes sniedz prieku, tās vienlaikus paaugstina traumu risku. Kā ziņo telekanāls TV3, katru gadu ievērojama daļa traumu tiek gūtas tieši paslīdēšanas rezultātā uz apledojušām ietvēm. Lai gan katram indivīdam ir jāizvēlas piemērotākie apavi un jādomā par drošāko maršrutu, rodas jautājums par atbildību un iespējamo atlīdzību, ja tomēr ir notikusi trauma.
Atbildīgās personas un pienākumi
Atbildība par ietvju uzturēšanu ziemas sezonā galvenokārt gulstas uz īpašumu īpašniekiem vai apsaimniekotājiem, tostarp pašvaldībām. Rīgas pilsētas saistošie noteikumi, piemēram, paredz, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanu nodrošina īpašnieks vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Pašvaldība atbild par maģistrālo un noslogotāko ielu ietvju tīrīšanu, kā arī par ietvēm vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā. Likumdošana gan var atšķirties dažādās pašvaldībās, tāpēc svarīgi ir iepazīties ar konkrētās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Gadījumos, kad par ietvju uzturēšanu ir atbildīga pašvaldība, tās pienākums ir nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu sniega un ledus tīrīšanu, kā arī apstrādi ar pretslīdes materiāliem. Tomēr, ja pašvaldība ir izvietojusi brīdinājuma zīmi par slideno ceļu, atlīdzība par gūto traumu parasti netiek piešķirta.
Iespējamā atlīdzība un pierādījumu nozīme
Ja esat guvis traumu uz neuzraudzītas un nekoptas ietves, ir iespējams prasīt atlīdzību no atbildīgās personas vai iestādes. Lai to panāktu, ir svarīgi savākt pēc iespējas vairāk pierādījumu. Tas var ietvert fotogrāfijas vai video no notikuma vietas, medicīniskos dokumentus, kas apliecina gūto traumu un ārstēšanās izdevumus, kā arī liecinieku paziņojumus. Jo vairāk pierādījumu spēsiet uzrādīt, jo lielākas būs izredzes panākt taisnību un saņemt kompensāciju par radītajiem zaudējumiem, piemēram, ārstēšanos, medikamentiem vai darba nespējas periodu.
Ko darīt, ja notikusi paslīdēšana?
Pirmkārt, ja esat guvis traumu, nodrošiniet sev nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Pēc tam, ja tas ir iespējams un droši, nofotografējiet vietu, kur notika kritiens, pievēršot uzmanību ledum vai citiem apstākļiem, kas veicināja paslīdēšanu. Svarīgi ir arī vērsties pie ārsta un dokumentēt visas traumas un izmeklējumus. Ja traumas gūtas uz pašvaldībai piederošas vai tās apsaimniekotas ietves, ir jāiesniedz iesniegums attiecīgajā pašvaldībā, pievienojot visus savāktos pierādījumus. Ja traumas gūtas uz privātīpašumam piegulošās ietves, iesniegums jāiesniedz attiecīgajam īpašniekam vai apsaimniekotājam. Ja vienošanās netiek panākta, iespējams vērsties tiesā vai izmantot citas tiesiskās aizsardzības iespējas.
Profilakse un personīgā atbildība
Lai gan likumdošana nosaka atbildīgos par ietvju uzturēšanu, arī pašiem iedzīvotājiem ir jāizrāda piesardzība. Pareizi izvēlēti apavi ar labu protektoru, lēnāka iešanas temps un uzmanība apkārtnei var ievērojami samazināt paslīdēšanas risku. Pašvaldības savukārt aicina iedzīvotājus ziņot par nekoptām ietvēm, lai problēmas varētu novērst savlaicīgi. Piemēram, Rīgā par nenotīrītām ietvēm var ziņot pa tālruni 80001201, e-pastā 1201@riga.lv vai aizpildot pieteikumu mājaslapā riga.lv.