Apmeklējot ārstu, arvien biežāk pacienti vairs nesaņem ierastās ambulatorās kartes – visa informācija tiek fiksēta elektroniski. Latvijas Televīzijas raidījums “4. studija” skaidroja, kas notiek ar līdzšinējām – papīra – kartēm, kur tās tiek glabātas un vai pacientam ir tiesības tās saņemt savā īpašumā.
Oriģinālus izsniegt nedrīkst
Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte norādīja, ka saistībā ar Ministru kabineta noteikumiem ārstniecības iestāde var turēt medicīnisko dokumentu kā elektronisku, tā arī papīra formātā.
“Pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem, saņemt izrakstus, kopijas, norakstus trīs darba dienu laikā no attiecīgā iesnieguma iesniegšanas dienas,” pauda Šāberte.
Tomēr medicīniskā dokumentācija ir ārstniecības iestādes īpašums, tāpēc oriģinālus izsniegt nedrīkst.
Šo dokumentu uzglabāšanas laiku paredz Ministru kabineta noteikumi. Piemēram, ambulatorā pacienta medicīnisko karti ārstniecības iestādei jāglabā 40 gadus pēc pēdējā ieraksta.
“Normatīvais regulējums neparedz, ka pacients varētu šo dokumentāciju saņemt uz mājām, tātad var saņemt tikai izrakstus, norakstus un kopijas. Turklāt vienu reizi – bez maksas. Katru nākamo reizi – atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim,” skaidroja Šāberte.
Viņa norādīja, ka “iesniegumu var iesniegt brīvā papīra formātā, tam noteikti ir jābūt parakstītam, jābūt norādītam dokumenta autoram un datumam. Tāpat var iesniegt elektroniski – ar elektronisko parakstu – vai arī caur “latvija.lv”, ja tas ir kā valsts pārvaldes iestādē”.
Digitalizācija atvieglo datu pārvaldīšanu
Mediķi atzīst – uzkrāto datu apjoms, kas prasa arvien vairāk vietas, dažkārt ir liels izaicinājums, tāpēc digitalizācija atvieglo papīru kalnu pārvaldīšanu.
Biedrības “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” prezidente Alise Nicmane-Aišpure sacīja, ka “oriģinālus pēc likumdošanas mēs neesam tiesīgi izsniegt, oriģināliem ir jāglabājas arhīvā arī pēc pacienta nāves. Arī ārstam, beidzot praksi, kartīte ir jānodod ambulatorās kartītes arhīvā”.
“Absolūti lielākā ģimenes ārstu daļa šobrīd izmanto datoru ikdienas darbā, pacientu ambulatorās kartes digitalizētas mums ir kopš 2007. gada, un arī tās datu sistēmas, kur mēs rakstām, ir dažādas,” skaidroja Nicmane-Aišpure.
Viņa norādīja, ka ārsti mēģina saglabāt dokumentus, izrakstus un slēdzienus, laboratorijas analīzes digitālā formātā, jo papīru apjoms milzīgi pieaug un tos fiziski arī nav, kur glabāt.
“Tā ērtība ir tajā pārskatāmībā, bet šobrīd vēl ir tāds pārejas posms un ir ļoti dažādas vides, kurās mēs esam spiesti skatīties, meklēt pacientu datus,” pauda Nicmane-Aišpure.
Gan sabiedrība, gan mediķi digitalizācijai pielāgojas pakāpeniski
“Veselības centrs 4” administratīvā direktore Kristīne Ozoliņa-Kaļetova norādīja, ka “pāriešana uz šo digitalizāciju ārstiem ir noteikti izaicinājums, un, es domāju, it sevišķi ārstiem, kas ir šo profesiju uzsākuši vairākus gadus atpakaļ”.
“Tā digitalizācija nav vien tāds untums vai skriešana līdzi Eiropas Savienības kādām direktīvām, bet tā tiešām ir ļoti būtiska, svarīga lieta gan valsts budžeta līdzekļu saprātīgā izlietošanā, gan arī pacientu un sabiedrības veselības nodrošināšanā,” pauda Ozoliņa-Kaļetova.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu