SST uzsver likumdošanas nozīmi vārda brīvībai

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls (SST) ir nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, paužot atbalstu gaidāmajiem grozījumiem likumdošanā, kas paredzēti aizsardzībai pret ļaunpratīgām tiesvedībām. Kā informē portāls jauns.lv, organizācija uzsver, ka šie grozījumi ir īpaši nozīmīgi, jo tie ievieš mehānismus, lai pasargātu sabiedrības interešu aizstāvjus no stratēģiskām tiesvedībām. SST norāda, ka ikdienā darbojas, aizstāvot sabiedrības intereses, tostarp runājot par cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību un diskriminācijas jautājumiem. Tādas aktivitātes, kas bieži kļūst par stratēģisku tiesvedību mērķi citviet pasaulē, prasa skaidru regulējumu arī Latvijā.

Stratēģiskās tiesvedības – instruments spiedienam

Stratēģiskās tiesvedības, kas pazīstamas arī kā “SLAPP” (Strategic Lawsuits Against Public Participation), ir tiesas prāvas, ko izmanto, lai iebiedētu, nogurdinātu un finansiāli izsmeltu personas vai organizācijas, kas pauž kritisku viedokli vai izplata sabiedriski nozīmīgu informāciju. Šādas tiesvedības bieži tiek ierosinātas nevis ar mērķi panākt taisnīgu rezultātu, bet gan radīt atturošu efektu, lai atturētu citus no līdzīgu jautājumu izpētes un publiskošanas. Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka šī parādība kļūst arvien izplatītāka Eiropas Savienībā, ietekmējot žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus, vides aktīvistus un pētniekus. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums” un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības un ieviestu Latvijas tiesību sistēmā efektīvus aizsardzības mehānismus.

Saeima sper soli pret “iebiedēšanas prāvām”

Saeimas Juridiskā komisija jau ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā, un paredzams, ka jaunās normas stiprinās vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz pilnvērtīgu informāciju. Tiek plānots skaidri definēt, kas uzskatāma par darbošanos sabiedrības interesēs, kā arī noteikt pazīmes, pēc kurām varētu identificēt ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības. Papildus tam, likumprojekti paredz ieviest procesuālās garantijas personām, pret kurām vērsta tiesvedība, tostarp iespēju tiesai izbeigt tiesvedību, pieprasīt no prasītāja segt atbildētāja tiesāšanās izdevumus vai piemērot naudas sodu. Šie mehānismi paredzēti arī gadījumiem, ja stratēģiska tiesvedība ierosināta ārpus Eiropas Savienības. Tomēr svarīgi uzsvērt, ka jaunais regulējums neierobežo personu tiesības vērsties tiesā, neaizliedz celt goda un cieņas aizskāruma prasības un nenodrošina imunitāti pret civiltiesisko atbildību. Aizsardzības pasākumi netiks piemēroti, ja tiks izplatīta dezinformācija vai apzināti nepatiesa informācija, un lēmumu par to piemērošanu pieņems tiesa, individuāli izvērtējot katru gadījumu.

SST pauž pārliecību par stiprinātu pilsonisko sabiedrību

SST pauž pārliecību, ka šis tiesiskais regulējums stiprinās organizācijas spēju turpināt savu publisko aizstāvības darbu bez pašcenzūras un bailēm no tiesvedības izmantošanas kā spiediena instrumenta. Tas apliecina gatavību turpināt diskusijas par likumprojektu un sniegt savu ieguldījumu tā pilnveidošanā. Tieslietu ministrijas pārstāvji norādījuši, ka direktīvas prasības ir jāpārņem nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 7. maijam, tādēļ ir svarīgi nodrošināt savlaicīgu likumdošanas procesu.

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls – darba un mērķi

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls (SST) ir dibināts 2003. gadā un ir Eiropas Sieviešu lobija biedrs. Tā mērķis ir panākt dzimumu līdztiesību un sociālo taisnīgumu, apvienojot spēkus sieviešu tiesību organizācijām. SST veicina sieviešu un meiteņu vienlīdzīgas tiesības un iespējas visās dzīves jomās, kā arī aizsardzību pret vardarbību. Organizācija mobilizē biedrus kopīgai rīcībai, nodrošinot, ka daudzu sieviešu balsis tiek sadzirdētas politikas veidošanas procesos gan Latvijā, gan Eiropā. SST darbojas, lai tiktu ievērotas sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesība un sociālais taisnīgums, lai neviena sieviete vai meitene netiktu atstāta novārtā sava dzimuma dēļ.