Saeimas komisija: Rail Baltica pirmās kārtas pabeigšanai pietrūkst 3-4 miljardi eiro
Rīga, 1. februāris – Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pirmās kārtas jeb pamattrases pabeigšanai Latvijā nepietiek trīs līdz četri miljardi eiro. Šāda aplēse izskanējusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kā ziņo avīze Diena. Šis finansējuma trūkums rada bažas par projekta pabeigšanu līdz sākotnēji noteiktajam termiņam – 2030. gadam.
Finansējuma iztrūkums un kavēšanās risks
Komisijas vadītājs Kaspars Briškens uzsvēris, ka bez nepieciešamā papildu finansējuma “Rail Baltica” pirmās kārtas pabeigšana līdz 2030. gadam būs neiespējama, un projekta realizācija varētu ieilgt pat līdz 2050. gadam. Arī citi komisijas deputāti pauduši pārliecību, ka sākotnējie termiņi ir nereāli, ņemot vērā finansiālās plaisas. Kā ziņots, projekta nacionālais ieviesējs SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) jau iepriekš lēsa, ka būvniecība varētu kavēties par 3 līdz 5 gadiem, taču precīzāka prognoze būs iespējama tikai pēc finansējuma nodrošināšanas. Šobrīd Latvijā pieejamais finansējums pamattrases izbūvei ir pietiekams aptuveni 52,66 kilometru iecirkņa izbūvei, no kuriem 33 kilometri jau ir nodoti būvniekam. Kopējās “Rail Baltica” projekta izmaksas ir ievērojami pieaugušas – no sākotnējām 5,8 miljardiem eiro (2017. gada cenās) līdz pat 23,8 miljardiem eiro (2023. gada cenās), liecina Eiropas Revīzijas palātas dati. Lai gan tiek plānots izbūvēt vienu sliežu ceļu nevis divus, lai samazinātu izmaksas, kopējās paredzētās izmaksas joprojām ir ap 15,3 miljardiem eiro.
Satiksmes ministrijas skatījums un meklētie risinājumi
Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji komisijas sēdē norādījuši, ka nevar nosaukt konkrētus nepieciešamā iztrūkstošā finansējuma apjomus, jo šī informācija ir ierobežotas pieejamības. Tomēr SM uzsvērusi, ka notiek aktīvs darbs pie finansējuma piesaistes, galvenās cerības liekot uz nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmu (2028.–2034. gadam), militārās mobilitātes fondiem un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI jeb CEF). Tiek izskatīta arī iespēja izmantot neizmantoto EISI līdzekļu atlikumu. Lai gan tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam Baltijas valstu starpā tiks izveidota viensliežu ātrgaitas līnija, projektu plānots pārprojektēt gan tehnisku iemeslu dēļ, gan izmaksu samazināšanas nolūkos, paredzot būvēt tikai vienu sliežu ceļu ar manevra vietām.
Projekta pārprojektēšana un izmaksu pieauguma iemesli
“Rail Baltica” pirmās kārtas būvniecība varētu kavēties par 3-5 gadiem, jo projekts tiek pārprojektēts, lai samazinātu izmaksas. Kā skaidrojis EDzL valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme, pārprojektēšana varētu izmaksāt aptuveni astoņus miljonus eiro, taču paredzams, ka tā rezultātā izdosies ietaupīt 100 līdz 200 miljonus eiro. Izmaksu pieaugums kopš sākotnējām aplēsem skaidrojams ar nepilnīgu sākotnējo detalizāciju, projekta apjoma paplašināšanu, aktualizētām tehniskajām, drošības un militārās mobilitātes prasībām, kā arī ārējiem faktoriem. Līdztekus tiek izskatīts arī nepieciešamais finansējums “RB Rail” netiešo izmaksu segšanai, kas nav finansējamas no ES līdzekļiem.
Rail Baltica nozīme un nākotnes perspektīvas
“Rail Baltica” projekts ir viens no svarīgākajiem Eiropas transporta tīkla (TEN-T) projektiem, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis vienotā Eiropas dzelzceļa tīklā, veicinot savienojamību ar Eiropu, militāro mobilitāti un ekonomisko attīstību reģionā. Šis projekts ir kritiski svarīgs Baltijas valstu drošībai, radot reģiona transporta mugurkaulu. Lai nodrošinātu projekta veiksmīgu īstenošanu un sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešama stabila un paredzama finansēšana, kā arī visu Baltijas valstu vienota un koordinēta rīcība. Eiropas Revīzijas palātas jaunākie ziņojumi uzsver, ka liela mēroga TEN-T projektiem ir nepieciešams skaidri definēts īstenošanas termiņš un stabila finansēšana, lai tie tiktu veiksmīgi realizēti.