ASV prezidents Donalds Tramps izvērtē iespēju veikt plašu triecienu Irānai

ASV prezidents Donalds Tramps atkal apsver iespēju veikt plašu militāru triecienu Irānai, jo Vašingtonas un Teherānas sākotnējās sarunas par Irānas kodolprogrammas un ballistisko raķešu ierobežošanu nav panākušas progresu, ziņo telekanāls CNN, atsaucoties uz avotiem. Kā ziņo avīze Diena, starp apskatāmajiem variantiem ir gaisa triecieni Irānas līderiem un drošības spēku amatpersonām, kas tiek uzskatītas par atbildīgām par iespējamiem uzbrukumiem, kā arī triecieni Irānas kodolobjektiem un valdības iestādēm. Tomēr Tramps vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu par tālākām darbībām.

Pastiprināta militārā klātbūtne un iespējamās sekas

ASV militārie spēki ir paātrinājuši militārā aprīkojuma uzkrāšanos Tuvajos Austrumos, tostarp novērošanas lidojumus un vairāku militāro lidmašīnu ierašanos reģionā. Svarīgs militārās pozicionēšanas aspekts ir USS Abraham Lincoln aviācijas kuģu kaujas grupas ienākšana Ziemeļarābu jūrā, kas varētu atbalstīt potenciālās operācijas pret Irānu, gan palīdzot ar triecieniem, gan aizsargājot reģionālos sabiedrotos no iespējamas Irānas atbildes. Tiek ziņots, ka Tramps uzskata, ka viņa militārās iespējas ir paplašinājušās kopš mēneša sākuma, jo reģionā atrodas ASV aviācijas kuģu kaujas grupa. Šī pastiprinātā militārā klātbūtne sakrīt ar Trumpa iepriekšējiem draudiem veikt militāru darbību, norādot, ka gadījumā, ja Irāna nepiekritīs vienošanai, “nākamais trieciens būs daudz sliktāks” nekā pagājušā gada jūnijā veiktais trieciens tās kodolobjektiem. Lai gan nav skaidri zināms, vai ASV gatavojas izmantot spēku, ir skaidrs, ka šī militārā pozicionēšana ir daļa no stratēģijas, lai palielinātu spiedienu uz Irānu un radītu apstākļus “režīma maiņai”.

Sarunu neveiksme un Irānas pozīcija

Sarunas starp Vašingtonu un Teherānu nav spējušas panākt progresu vienošanās noslēgšanā par Islāma Republikas kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmu. Irāna ir noraidījusi pieprasījumu ierobežot savu raķešu programmu, apgalvojot, ka tai ir tiesības bagātināt urānu kā līguma par kodolieroču neizplatīšanu dalībniecei. Turklāt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka diskusijas par Irānas ballistisko raķešu programmu ir “ārpus sarunu galda”. Irānas kodolenerģijas aģentūras vadītājs Mohammads Eslami uzsvēris, ka kodolieročiem “nav vietas” valsts militārajā doktrīnā un ka Irāna ir spējīga sevi aizstāvēt bez tiem. Tomēr viņš arī minējis, ka Irānas kodolprogrammas izmeklēšana ir kļuvusi politizēta un ka viņš sagaida spiediena intensifikāciju no ārvalstīm.

Starptautiskās sankcijas un to ietekme

ASV sankcijas pret Irānu ir būtiski ietekmējušas valsts ekonomiku, bet Irānas valdības rīcība joprojām rada draudus ASV interesēm un tās sabiedrotajiem, īpaši Izraēlai. Pēc 2018. gadā atjaunotajām ASV sankcijām Irānas naftas eksports samazinājās par vairāk nekā 60%, radot desmitiem miljardu dolāru zaudējumus gadā. Sankcijas ir ierobežojušas piekļuvi medicīnai un veselības aprūpei, kā arī citām cilvēktiesībām, palielinot cenu medikamentiem un samazinot piekļuvi svarīgai ārstēšanai. Tiek lēsts, ka ASV un ES sankcijas kopš 1970. gada ir izraisījušas apmēram 38 miljonu cilvēku nāvi, kas pielīdzināms Ukrainas vai Polijas iedzīvotāju skaitam. Kā norādījis Irānas kodolenerģijas aģentūras vadītājs, Irāna bijusi spiesta palielināt savas kodoliekārtu jaudas, jo sankciju dēļ tai nav piekļuves pasaules finanšu sistēmām.

Reģionālās un starptautiskās attiecības

ASV vēstnieks NATO Metts Vitakers ir skaidri norādījis, ka prezidenta Trampa prasības Irānai ir skaidri noteiktas, un tas, kas notiks tālāk, būs atkarīgs no ajatollaha Ali Hamenei. Viņš piebildis, ka Tramps “negaidīs mūžīgi” savu ultimātu izpildīšanu. Vitakers aprakstījis “arādu”, kas atrodas pie Irānas krastiem, gan kā spēka demonstrāciju, gan kā “izeju”, norādot, ka Irānas varētu deeskalēt situāciju, pametot kodolieroču ambīcijas un pārtraucot protestu apspiešanu. Irānas augstākais līderis brīdinājis, ka jebkurš ASV uzbrukums izraisītu “reģionālu karu” Tuvajos Austrumos. Irāna ir arī paziņojusi, ka tā veiks tiešās uguns vingrinājumus Hormuza šaurumā, mudinot ASV militāros spēkus brīdināt Teherānu nedraudēt tās karakuģiem vai komerciālajiem kuģiem.