Aivars Strakšas · 02.02.2026. · Komentāri (0)
Iesaki rakstu:
Virs Baltijas valda anticiklons, temperatūras no rītiem tuvojas mīnus 30 grādiem, un, ja var ticēt prognozēm, tad tuvākajā laikā anticiklona ietekme saglabāsies un neko daudz siltāks nepaliks. Īstais brīdis paskatīties, cik drošas ir elektroenerģijas piegādes Baltijai un Latvijai.
Šādā laikā riskus vieglāk uztvert vairs ne tikai kā abstraktus prātojumus, bet kā pavisam konkrēti saprotamu apdraudējumu ne tikai savai labsajūtai, un viegli stādīties priekšā, kas būs, ja elektrība pēkšņi pazudīs. Kaut vai uz pāris stundām.
Paņemam Nordpool datus 2. februārim un apskatāmies, kas tad notiek ar Baltijas reģionu un Latviju. No klāt pievienotā attēla ar 2. februāra elektroenerģijas plūsmām ir skaidri redzams, ka Baltija glābsies, tikai pateicoties importam. Pavisam uz Baltijas reģionu tiks piegādātas 31,1 tūkst MWh elektroenerģijas. Vidēji tas nozīmē 1297 Mw jaudu iztrūkumu, kas apmēram atbilst visam Latvijas patēriņam.
Zviedri un poļi kolosāli nopelnīs, jo Baltijas reģionā vidējā diennakts cena būs 317 EUR/MWh, kas ir apmēram 3x dārgāk nekā Ziedrijā un 2,5 x dārgāk nekā Polijā. Somiem gan tikai nedaudz lētāka nekā pie mums. Bet štrunts ar cenu.
Baltijas reģiona energodrošības lielākā problēma ir Lietuva, kas par spīti gandrīz 2,5 GW uzstādītajai vēja parku jaudai ir pilnībā atkarīga no importa, jo vēja stiprums ir niecīgs. Ja vēja parku jaudas dubultotu, tas tāpat neko daudz nelīdzētu. Deficīts ir arī Igaunijā, taču ne tik dramatisks.
Latvija principā sevi apgādā šobrīd ar elektroenerģiju pilnā apmērā, lai arī TECi strādā gandrīz maksimālā režīmā un, kā parasti ziemā, ūdens nav daudz. Cik droši ir elektrokabeļi Baltijas jūrā, esam jau pārbaudījuši.
Tātad vēja parku stāsts nav par elektroenerģijas piegāžu drošumu. Tāpat Baltijas reģionā paļauties tikai uz siltumsūkņu izmantošanu apkurei privātmājās ir nesaprātīgi. Elektrība var pazust tieši tad, kad tā visvairāk ir vajadzīga. Mums vēl bija “zaļas” iniciatīvas ierobežot un pat aizliegt malkas apkuri.
Es savā dzīvē atceros arī mīnus 42 grādu gaisa temperatūtu. Nestādos priekšā, par cik tādā gadījumā pieaugtu elektroenerģijas patēriņš, un pilnīgi droši, ka tad vēja parki būs pārvērtušies par elektrības patērētājiem. Arī HESi neko daudz iedot nevarēs, ja vispār kaut ko varēs.
Spriedelējot par energopiegāžu drošību nevajadzētu aizmirst, kādā ģeogrāfiskajā vietā dzīvojam, un pārāk nepaļauties uz globālo sasilšanu, bet rēķināties ar vēsturiskajām temperatūrām.
Novērtē šo rakstu:
1
0