Atkarību aina Latvijā kļūst sarežģītāka – pieaug sintētisko vielu lietošana, digitalizācija ievieš jaunus atkarību veidus, bet ārstniecības iestādes sastopas ar lielāku spiedienu un sarežģītākām diagnozēm, vērtē Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) valdes priekšsēdētāja Sandra Pūce.
NPVC uzsver, ka mūsdienu atkarību ārstēšana vairs nav tikai narkologu vai psihiatru darbs – tā ir multidisciplināra komandas pieeja, kurā nepieciešama ģimenes ārstu, psihologu, sociālo darbinieku un sabiedrības veselības speciālistu sadarbība.
Sabiedrības veselības speciālists Mārtiņš Zavackis norāda – lai gan alkohola un klasisko narkotiku lietošanas rādītāji kopumā saglabājas salīdzinoši stabili, strauji pieaug elektronisko cigarešu, nikotīna spilventiņu un citu it kā “mazāk kaitīgu” vielu lietošana pusaudžu vidū, jo īpaši meiteņu grupās. Tāpat lietošanas uzsākšana notiek arvien agrāk, nereti jau pirms 13 gadu vecuma.
Šos paradumus pastiprina gan pievilcīgs iepakojums un garšas, gan digitālo platformu mērķēta reklāma. Speciālists arī uzsvēra datu trūkumu par dažādu vielu ilgtermiņa ietekmi, norādot, ka sabiedrības veselības sistēmai jāreaģē proaktīvi, pirms šie riski kļūst nekontrolējami.
Savukārt NPVC Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna uzsver jauno sintētisko vielu izplatību, īpaši nitazēnu grupas opioīdu nonākšanu Latvijas narkotiku apritē. Viņa norādīja, ka šo vielu iedarbība ir 10 līdz 20 reizes spēcīgāka par fentanilu, un to lietošana bieži notiek nezinot vielas sastāvu, kas būtiski palielina pārdozēšanas un nāves risku. Stirna iezīmēja, ka narkotiku lietotāju profils mainās – lietotāji kļūst jaunāki, daudzveidīgāki un bieži saskaras ar multiplu komorbiditāti – psihiskiem traucējumiem, somatiskām saslimšanām, sociālo dezintegrāciju.