Arī pagājušajā nedēļā krāpniecība saglabājusies augstā līmenī – Valsts policijā reģistrēti 163 krāpšanas gadījumi. No tiem 60 gadījumos iedzīvotāji zaudējuši naudu, savukārt 103 mēģinājumi beigušies bez finansiāliem zaudējumiem. Kopējie iedzīvotāju zaudējumi šajā periodā sasniedz vismaz 719 946 eiro. Investīciju krāpšanas rezultātā iedzīvotāji zaudējuši 341 120 eiro, savukārt telefonkrāpšanu gadījumos – 315 191 eiro. Krāpnieki joprojām uzdodas par dažādu iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem, tostarp komunālo pakalpojumu sniedzējiem (Latvenergo, Elektrum, Sadales tīkls u.c.), Valsts policiju, mobilo sakaru operatoriem, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, kredītiestādēm, pastu vai sociālajiem dienestiem.
Skatot visu janvāra mēnesi, redzams, ka krāpnieki pēc svētku perioda ir aktivizējušies un būtiski palielinājuši savu darbību. Kopumā reģistrēti 800 krāpšanas gadījumi, no kuriem 257 gadījumos ir cietušie, un janvārī izkrāpti 2 931 164 eiro. Lielākā daļa zaudējumu saistīta ar telefonkrāpšanu, kas veido aptuveni 35 % no visiem gadījumiem. Tendences nemainās – krāpnieki visbiežāk uzdodas par komunālo pakalpojumu sniedzējiem un banku darbiniekiem. Vienlaikus janvārī īpaši iezīmējas gadījumi, kuros Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientiem telefoniski tiek lūgts nosaukt personas kodu un bankas piekļuves datus, solot dažādus maksājumus vai pārmaksu atmaksu. Aptuveni 70 % no visiem janvārī reģistrētajiem krāpšanas gadījumiem fiksēti Rīgas reģiona pārvaldes teritorijā.
Valsts policija aicina būt īpaši modriem un atgādina par drošības padomiem, ar kuriem var iepazīties VP mājaslapā: https://www.vp.gov.lv/lv/popularakie-krapsanas-veidi
Ja rodas aizdomas par krāpniecību, nekavējoties informējiet savu banku un policiju. Ja krāpšana jau notikusi, zvaniet 112 un sazinieties ar savu banku.
Neesi vienaldzīgs – piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks!