Drīzumā Rīgā oficiāli atļaus šķērsot Daugavu pa ledu. To domei gatavojas lūgt Rīgas pašvaldības policija, kas pēc ūdenstilpes ledus biezuma mērījumiem secinājusi, ka tas ir pietiekami biezs. Tomēr hidrologi joprojām atgādina – par savu drošību atbildīgs ir tikai un vienīgi Daugavas šķērsotājs.
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā Daugava starp tiltiem pārvērtās par neoficiālu pastaigu taku – uz upes ledus bija manāmi daudzi cilvēki. Nelielās grupās viņi izvēlējās ziemas sajūtu baudīt, dodoties pāri sastingušajai upei. Taču tobrīd atrašanās uz ledus galvaspilsētā bija atļauta vien atsevišķās vietās, un par noteikumu neievērošanu draudēja administratīvais sods līdz 100 eiro.
“Šīs pagājušajās brīvdienās, ņemot vērā jaukos laika apstākļus, mums tiešām bija karsts tiešā nozīmē, nevis auksts. Mūsu darbinieki, kas strādā Ūdenslīdēju un glābēju dienestā, ļoti aktīvi apsekoja gan praktiski visas,” pastāstīja Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass
Taču neviens sods piemērots netika.
Foto: Aleksandra Straume / Latvijas Televīzija
Foto: Aleksandra Straume / Latvijas Televīzija
Foto: Aleksandra Straume / Latvijas Televīzija
Foto: Aleksandra Straume / Latvijas Televīzija
Foto: Aleksandra Straume / Latvijas Televīzija
Lai gan pirmdien pirmajā pusē pie Daugavas vēl bija vērojamas brīdinājuma lentes, Rīgas pašvaldības policija, apsekojot ūdenstilpi, secinājusi, ka ledus ir faktiski drošs. Ievērojot piesardzību, pār to drīkst pārvietoties. Taču vēl jāsagaida saskaņojumi un Rīgas izpilddirektora rīkojums.
Dokumenta sagatavošana pašlaik vēl ir procesā. Brīdī, kad dokuments tiks parakstīts un saskaņots, noteikumi stāsies spēkā, informēja Rīgas domē.
Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidroloģe Līga Klints brīdināja – uz dabiskajām ūdenstilpēm absolūti drošs ledus nepastāv.
Sniega sega nereti maskē gan ledus patieso biezumu, gan plaisas, padarot situācijas izvērtējumu maldinošu.
Vietā, kur solis šķiet drošs, jau pēc metra apstākļi var būt pavisam citi. Turklāt upēs papildu risku rada zemledus straumes, kas ledu padara vēl neprognozējamāku.
“Krastā varbūt ledus ir biezs, bet kāds tas ir vidū, kur vēl papildus ir straume ātrāka… Un tā pārliecība taču nav, ka ledus būs visur vienāda biezuma. Otrs ir jā, Tātad visādi šķēršļi, kas var būt aizsalšanas laikā, ir bijuši upē un traucējuši aizsalt. Un, piemēram, vienā vietā varbūt viņš mazliet biezāks, bet blakus tur pat nezinu. Metru divu attālumā jau ir krietni plānāks,” pauda hidroloģe.
Tas nozīmē, ka ikviens, kurš sper soli uz ledus, rīkojas uz savu atbildību – drošību šādā situācijā nespēj garantēt ne pašvaldība, ne policija, ne arī hidrologi. Saistošie noteikumi, kas nosaka ierobežojumus, atrodoties uz ūdenstilpju ledus, spēkā ir no 2013. gada. Šajā laika posmā Daugavu šķērsot pilnībā nav ļauts nekad.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu