Straujš sals apgrūtina putnu dzīvi Latvijā
Strauji iestājoties spēcīgam salam, Latvijas putniem nācies strauji pielāgoties jaunajiem, drēgnajiem apstākļiem. Kā uzsver ornitologi, pēkšņais sals ir nopietns pārbaudījums daudzām putnu sugām. Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) pārstāve Agnese Gaile norāda, ka daļai putnu šis aukstums ir negaidīts, kā rezultātā tie aktīvāk meklē barību un patvērumu cilvēku tuvumā. Šādos apstākļos Gaile aicina iedzīvotājus neatsakīties no putnu piebarošanas.
Saskaņā ar LOB rīkotās akcijas “Ziņo par putniem dārzā 2026” datiem, šoziem pie barotavām un dārzos Latvijā novēroti vairāk nekā 12 500 putni, kas pārstāv 44 dažādas sugas . Akcijas laikā no 2026. gada 23. līdz 25. janvārim tika skaitīti ziemojošie putni . Visvairāk tika novērotas lielās zīlītes (2954 putni), lauku zvirbuļi (2663), mājas zvirbuļi (1397), zilzīlītes (1191) un zaļžubītes (917) . Lai gan šogad kopumā saskaitīts vairāk putnu nekā pērn, sugu dažādība bijusi mazāka .
Sals kā trieciens putnu populācijai
Agnese Gaile skaidro, ka šādi strauji temperatūras kritumi ir bīstami, jo putni nespēj paspēt uzkrāt pietiekamas enerģijas rezerves. Nelieli putnu bariņi var nosalt, ja tie nespēj atrast drošu patvērumu no vēja un sala . Tāpēc putni arvien biežāk meklē palīdzību cilvēku tuvumā – pilsētās un dārzos, cerot uz vieglāk pieejamu barību, kas palīdzētu uzturēt ķermeņa siltumu . Ornitologi uzsver, ka izdzīvošana lielā mērā ir atkarīga no putnu spējas ātri pielāgoties jaunajai situācijai, un cilvēku sniegtais atbalsts ar barību var kļūt izšķirošs .
Pērnā vasara Latvijā bija ar biežu lietu un zemākām temperatūrām, kas ietekmēja kukaiņu daudzumu – galveno barību putnu mazuļiem . Mazākais kukaiņu skaits nozīmēja, ka daudzi putnu pāri nespēja izaudzēt tik daudz jaunu putnēnu kā parasti, kā rezultātā kopējais putnu skaits ir sarucis . Šī situācija padara pašreizējo bargās ziemas pārdzīvošanu vēl sarežģītāku.
Kā palīdzēt putniem aukstajā laikā
Ornitologi iesaka putnus piebarot, taču uzsver, ka tas jādara atbildīgi. Ja putnu barošana ir uzsākta, tā jāturpina regulāri līdz pat pavasarim, kad gaisa temperatūra vairs nav zemāka par nulli grādiem un sniega sega ir nokususi . Putni ātri pierod pie barošanas vietām, un, ja barība pēkšņi pazūd, tie var gaidīt to pie tukšas barotavas, nepaspējot atrast barību citur un apdraudot savu dzīvību .
Barotavai jābūt tādai, lai putniem būtu viegli piekļūt barībai un tā netiktu apsnigta vai aizputināta . Svarīgi regulāri tīrīt barotavu no putnu mēsliem un barības pārpalikumiem, kā arī ievērot higiēnu – pēc apkopšanas nomazgāt rokas, jo pulcējoties lielam putnu skaitam, pastāv iespēja slimību izplatībai .
Par labu putnu barību uzskatāmi dažādi tauki un speķis (nesālīts!), saulespuķu sēklas, rieksti (īpaši zemesrieksti), kaltēti augļi, auzu un kukurūzas pārslas, linsēklas, miežu putraimi, grūbas un prosa . Pilnīgi kategoriski ir jāizslēdz sālīta un cepta vai grauzdēta barība, jo sāls ir bīstams putniem .
Pareiza piebarošana – atbildība un rūpes
Dmitrijs Boiko, Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs, skaidro, ka putnu barošana nav veids, kā mēs “izglābjam” putnus, bet gan veids, kā mēs atvieglojam viņu dzīvi sarežģītajos ziemas mēnešos . Viņš piebilst, ka putni arī bez cilvēku palīdzības spētu atrast barību, taču piebarošana palīdz stiprākajiem īpatņiem izdzīvot un ļauj cilvēkiem tuvāk iepazīt putnu pasauli .
Boiko arī norāda, ka putnu barošana prasa finansiālus līdzekļus un laiku. Atkarībā no apdzīvotās vietas un putnu skaita, ziemā putni var izēst līdz pat 120 kilogramiem saulespuķu sēklu vien . Tādēļ pirms barošanas uzsākšanas ir vērts izvērtēt savas iespējas un apņemšanos nodrošināt barību regulāri visas ziemas garumā.
Ziemojošo putnu skaitīšanas akcija
Šogad janvāra vidū noslēgusies Latvijas Ornitoloģijas biedrības rīkotā akcija “Ziņo par putniem dārzā 2026” . Akcijas mērķis ir noskaidrot, cik un kādi putni ziemas laikā sastopami apdzīvotās vietās, un tā nav sacensība par novēroto putnu skaitu . Dalībnieki ziņoja par novērojumiem dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv un LOB tīmekļvietnē .
Pērn akcijā “Ziņo par putniem dārzā 2025” tika saskaitīti vairāk nekā 7000 putni, pārstāvot 53 sugas, savukārt šogad, lai gan novēroti vairāk putnu un vairāk vietās, sugu dažādība bijusi mazāka . LOB skaidro, ka to varētu ietekmēt atšķirīgās vietas, kurās putni vēroti, kā arī novērotāju prasmes tos atpazīt .
Ar Latvijā ziemojošajiem putniem var iepazīties LOB mājaslapā pieejamajā “Latvijas ziemojošo putnu atlantā” .