Informētība par zemo cenu grozu ir laba, bet atpazīstamība veikalos – uzlabojama

Sabiedriskās domas aptaujā, ko veicis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu kompāniju SKDS, secināts, ka 61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par iniciatīvu “zemo cenu pārtikas produktu grozs”. Vienlaikus 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Aptaujas mērķis bija novērtēt 2025. gada 27. maijā parakstītā memoranda par pārtikas preču tirdzniecību rezultātus, kura ietvaros tika ieviests zemo cenu pārtikas produktu piedāvājums. Lai gan informētības līmenis ir vērtējams kā labs, iniciatīvas atpazīstamība pašos veikalos joprojām ir uzlabojama. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji.

Grozs palīdz iepirkties lētāk, bet nav pietiekami plašs

Aptaujas dati atklāj, ka 35% patērētāju uzskata, ka zemo cenu grozs palīdz iepirkties lētāk. Patērētāji kopumā ir apmierināti ar grozā iekļauto produktu kvalitāti. Tomēr tikai 17% respondentu uzskata, ka groza piedāvājums ir pietiekami plašs, savukārt 26% tam nepiekrīt. Pašlaik memorands paredz, ka tirgotājs katrā no desmit pamatkategorijām nodrošina vienu produktu ar zemāko cenu. Tas nozīmē, ka, piemēram, piena produktu kategorijā (sierā, biezpienā, sviestā, krējumā, jogurtā, kefīrā vai paniņās) tirgotājs grozā var iekļaut tikai vienu produktu, kas ierobežo patērētāju iespējas sagatavot daudzveidīgu maltīti par zemāko cenu. Līdzīga situācija ir arī citās kategorijās, piemēram, dārzeņu grupā.

Ekonomikas ministrija un PTAC – par iniciatīvas turpināšanu un pilnveidošanu

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādījis, ka zemo cenu groza iniciatīvas galvenais mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem ikdienā tikt galā ar pārtikas cenu pieaugošo slogu, īpaši laikā, kad mājsaimniecību izdevumi joprojām ir augsti. “SKDS aptaujas rezultāti apliecina, ka iniciatīva ir pamanīta un novērtēta, vienlaikus skaidri iezīmējot jomas, kur nepieciešami uzlabojumi,” pauda ministrs. Viņš uzsvēra, ka ministrija ir atvērta diskusijām ar tirgotājiem un uzraugošajām iestādēm par groza paplašināšanu un stabilāka piedāvājuma nodrošināšanu, lai tas reāli atbilstu patērētāju vajadzībām.

Vietējo produktu īpatsvars un cenu pieauguma ierobežošana

Ekonomikas ministrija informē, ka zemo cenu produktu ieviešana ir palīdzējusi ierobežot patēriņa cenu pieaugumu valstī. Pēc PTAC novērojumiem, vietējo produktu īpatsvars zemo cenu grozos tirdzniecības ķēdēs ir vidēji sasniedzis 50%, svārstoties no 35% līdz 59% atkarībā no ķēdes. Kopš grozu izstrādes, vidējais vietējo produktu rādītājs nav nokritis zem 43%. Saskaņā ar datiem par oktobri, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem cenas mēneša laikā pieauga par 0,5%, kas ir mērenākais cenu pieaugums šajā kategorijā kopš 2020. gada (neskaitot Covid-19 krīzes periodu, kad cenas samazinājās). Ekonomikas ministrija norāda, ka memorands par pārtikas preču tirdzniecību sniedz reālu pienesumu pārtikas inflācijas spiediena ierobežošanā.

Turpmākie soļi un izaicinājumi

Lai gan iniciatīva ir guvusi panākumus informētības un cenu pieauguma ierobežošanas ziņā, joprojām pastāv izaicinājumi. PTAC ir novērojis problēmas ar zemo cenu groza produktu norāžu savlaicīgu izvietošanu atsevišķās tirdzniecības vietās, lai gan situācija ir uzlabojusies un norāžu esamība sasniedz 76%. Turpmāk plānots veicināt cenu salīdzināšanas rīku darbību, lai patērētājiem būtu ērtāk salīdzināt pārtikas cenas dažādos veikalos. Tāpat tiek sagaidīts, ka memorandam pievienosies vēl plašāks tirgotāju un ražotāju loks, lai nodrošinātu daudzveidīgāku un stabilāku zemo cenu produktu piedāvājumu.