Latvijā 61 % iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47 % aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos, secināts sabiedriskās domas aptaujā “Pārtikas iegādes paradumi Latvijā: Zemo cenu grozs un Latvijā audzēti/ražoti pārtikas produkti”, ko veicis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu kompāniju SKDS.
Patērētāju informētība par zemo cenu grozu – laba; iniciatīvas atpazīstamība – uzlabojama
Aptaujas mērķis – novērtēt 2025. gada 27. maijā parakstītā memoranda par pārtikas preču tirdzniecību iniciatīvu ieviest zemo cenu pārtikas produktu piedāvājumu. Lai gan informētības līmenis vērtējams kā labs, iniciatīvas atpazīstamība veikalos joprojām ir uzlabojama.
Šobrīd memorands paredz, ka tirgotājs katrā no desmit pamatkategorijām nodrošina vienu produktu ar zemāko cenu. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, visā piena produktu kategorijā (siers, biezpiens, sviests, krējums, jogurts, kefīrs vai paniņas) tirgotājs grozā var iekļaut tikai vienu produktu, kas ierobežo patērētāju iespējas sagatavot daudzveidīgu maltīti par zemāko cenu. Līdzīga situācija ir arī dārzeņu un citu kategoriju grupās.
Aptaujas dati rāda, ka:
- 35 % patērētāju uzskata, ka zemo cenu grozs palīdz iepirkties lētāk;
- patērētāji ir apmierināti ar groza produktu kvalitāti;
- tikai 17 % uzskata, ka groza piedāvājums ir pietiekami plašs, savukārt 26 % tam nepiekrīt.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka zemo cenu groza iniciatīvas mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem ikdienā tikt galā ar pārtikas cenu slogu, īpaši laikā, kad mājsaimniecību izdevumi joprojām ir augsti.
“SKDS aptaujas rezultāti apliecina, ka iniciatīva ir pamanīta un novērtēta, vienlaikus skaidri iezīmējot jomas, kur nepieciešami uzlabojumi,” pauda Valainis.
Ministrs uzsvēra: “Mēs esam atvērti diskusijām ar tirgotājiem un uzraugošajām iestādēm par groza paplašināšanu un stabilāku piedāvājumu, lai tas reāli atbilstu iedzīvotāju ikdienas vajadzībām un veicinātu godīgu konkurenci pārtikas mazumtirdzniecībā.”
PTAC direktore Zaiga Liepiņa akcentēja, ka dati skaidri norāda, – patērētājiem nepieciešams plašāks grozs.
“Ņemot vērā patērētāju paradumus un vajadzības, PTAC ieskatā būtu lietderīgi paplašināt grozā ietveramo produktu veidus, īpaši tādās kategorijās kā piena produkti, maize, milti, citi graudaugi un svaigi dārzeņi. Pārlieku bieža preču mainība groza ietvaros neļauj pircējam pie tiem pierast. Pārskatot memorandu, būtu jāpanāk risinājums, kurā produkti grozā saglabājas ilgāku laiku – tas veicinātu uzticēšanos iniciatīvai un atvieglotu ikdienas plānošanu mājsaimniecībām,” uzsvēra Liepiņa.
Monitoringa laikā PTAC ir novērojis, ka daļa tirgotāju jau šobrīd grozu paplašina, tajā iekļaujot arī produktus, kas nav memoranda tvērumā, piemēram, makaronus, auzu pārslas, desas, rīsus, konservus.
Šāda prakse palielina patērētāju izvēles iespējas un atbilst iniciatīvas mērķim – nodrošināt pieejamus pamata pārtikas produktus, īpaši mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem. PTAC ieskatā būtu apsverama memoranda pielikuma paplašināšana, iekļaujot produktus, kurus iedzīvotāji ikdienā patērē visbiežāk.
Nepieciešami uzlabojumi groza vizuālajā noformējumā un redzamībā
Lai uzlabotu patērētāju spēju veiksmīgi atrast zemo cenu groza produktus, PTAC aicina tirgotājus padarīt groza produktus vairāk pamanāmus – tostarp izvērtēt citu akciju apjoma samazinājumu, lai izvairītos no pārblīvējuma.
Tāpat nepieciešams uzlabot norāžu noformējumu un izvietojumu, nodrošinot to labāku pamanāmību un zemo cenu produktu groza iniciatīvas atpazīstamību. Kā arī aicina tirgotājus izvietot groza produktus viegli saskatāmās un pieejamās vietās, piemēram, acu skatiena vai ērta tvēriena augstumā vai īpašās zonās.
Vienlaikus nepieciešams nodrošināt norāžu savlaicīgu izvietošanu tirdzniecības zālē, lai informācija būtu aktuāla un precīza.
Monitoringa rezultāti rāda, ka zemo cenu groza iniciatīvas norādes kopumā ir ievērojuši 78 % respondentu, kas vērtējams kā labs rādītājs.
Tomēr jaunākie dati un patērētāju aptaujas rezultāti apliecina, ka ir nepieciešams papildu darbs iniciatīvas redzamības stiprināšanā.
KONTEKSTS:
2025. gada maijā parakstīts memorands par pārtikas preču tirdzniecību. Tas izstrādāts, lai veicinātu pirmās nepieciešamības pārtikas produktu cenu samazinājumu un pieejamību iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri ir ekonomiski visneaizsargātākie.
Latvijā vairāk nekā piektā daļa jeb teju 22 % iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam – tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. 2023. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 399 000 iedzīvotāju.
Ekonomikas ministrija līdz ar to atteikusies no ieceres pārtikas cenu mazināšanai palielināt sodus pārtikas tirgotājiem. Tāpat valsts neiejaukšoties brīvajā tirgū, proti, atmesta arī iecere precēm noteikt uzcenojuma griestus. Tā vietā valsts, pārtikas ražotāji un tirgotāji parakstīja savstarpēju vienošanos – ka pamata preču grozā tiks samazinātas cenas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu