Putnubiedēkļi ir spraigs, vizuālās kompozīcijās balstīts lidostas vesterns par skrejceļu reindžeriem un viņu sastapšanos ar dzīvajām radībām. Paradoksu piepildītā vidē – urbānajā ceļošanas citadelē, kurai līdzās pieguļ lekns mežs, pļavas un ūdenstilpes, – sastopas dažādas sugas, un katrai no tām ir savs maršruts. Latvijas četros gadalaikos putnu un dzīvnieku kontroles speciālisti ieved darba un dabas rituma hronikā – viņi atgādina par žogiem, kas tiek celti cilvēkiem, tomēr tie nevar nosargāt visas un visu dzīvības.
Lailas Pakalniņas jaunākā filma Putnubiedēkļi (Latvija, Lietuva, 2025) atklāja Tallinas starptautiskā kino festivāla Black Nights Baltijas filmu konkursa programmu, uzreiz saņemot pozitīvas recenzijas, un filmas starptautisko izplatīšanu uzņēmās Eiropā labi zināmā Rise and Shine kompānija no Berlīnes.
27. februārī Putnubiedēkļi atklās Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps filmu skati. Lielajam Kristapam filma nominēta četrās kategorijās: Labākais dokumentālās filmas režisors (Laila Pakalniņa), Labākais dokumentālās filmas operators (Māris Maskalāns), Labākais komponists (Paulius Kilbauskas, Vygintas Kisevičius) un Labākais skaņu režisors (Jonas Maksvytis).
Kā norādījis ne viens vien kinokritiķis, Lailas Pakalniņas filma, kas tapusi piecus gadus, paver durvis uz pasauli, ko, atrodoties Rīgas lidostā, pamana vien retais. Lidojumam bīstama var būt gan bite, gan maijvabole, gan slieka, nemaz nerunājot par apmēros daudz lielākām radībām. Māra Maskalāna kamera un arī viena no “putnubiedēkļiem” Mareka Arbidāna unikālie telefona piefilmējumi fiksējuši to, kas ikdienā svešai acij pilnībā slēgtajā lidostas teritorijā paliek neredzams – nosacīti sterilajā lidostas vidē, kas pakļauta precizitātei un stingriem noteikumiem, notiek cilvēku likumiem nepakļauta dzīvās dabas rosība.
“Bez mazākās ekoloģiskā aktīvisma pazīmes Pakalniņa ar savu harizmātisko ziņkāri novēro un fiksē divu konfliktējošu pasauļu mijiedarbību, atverot mūsu acis uz paralēlām realitātēm, kas pastāv tikai akmens metiena attālumā no teritorijām, pa kurām mēs steidzamies savās ikdienas gaitās, un telpās, ko, kā mēs uzskatām, mēs kontrolējam. Šie konflikti redzami vizuālajos kontrastos starp milzu lidmašīnām un sīkajiem putniem, kas faktiski ir to “prototipi”. Un – pats svarīgākais – neviens, kurš būs redzējis Putnubiedēkļus, nekad nepiezemēsies vai neaizlidos no Rīgas vai citas lidostas vienaldzīgi, neizpētot attālumu uz tām neredzamajām valstībām, kas atrodas ārpus mūsu ierobežojošā redzesloka.” – citāts no Cineuropa.
“Katra filma – vismaz man – sākas ar ziņkārību, ar vēlēšanos uzzināt un pavēstīt tālāk, kas “lācītim (šajā gadījumā – lidostai) vēderā,” atzīst filmas režisore Laila Pakalniņa. “Nu tad ziniet – lidostai vēderā ir dzejolis. Kā tas izskatās un skan – par to ir filma”. Starptautiski labi pazīstamā režisore un scenāriste Laila Pakalniņa jau uzņēmusi 45 filmas: 34 dokumentālās filmas, piecas īsfilmas un sešas mākslas filmas. Daudzas no tām izrādītas A klases kinofestivālos, tostarp Kannās, Venēcijā, Berlīnē, Tallinā, Karlovi Varos un Romā, viņa saņēmusi arī vairākus Lielos Kristapus.
Putnubiedēkļi nav pirmā filma, kuras titros lasāmi režisores Lailas Pakalniņas un operatora Māra Maskalāna vārdi – 2005. gadā uz lielajiem ekrāniem nonāca Eiropas kino balvai nominētā Leiputrija, kuras uzņemšana notika Getliņos, groteski un neparedzami atklājot pilsētas izgāztuves ikdienu.