Medijos vairākkārt izskanējušas ziņas par konfliktu starp komponistu Raimondu Paulu un biedrību «Latvijas festivālu asociācija» saistībā ar koncerta «Dziesmusvētki «Manai dzimtenei»» rīkošanu Rīgā, Mežaparka lielajā estrādē jūlijā. Tā kā R. Pauls ir iebildis pret viņa vārda izmantošanu šajā pasākumā, tad sākotnējais nosaukums «Raimonda Paula Dziesmusvētki «Manai dzimtenei»» mainīts uz «Dziesmusvētki «Manai dzimtenei»». Tomēr konflikts turpina paplašināties.
Vairāki mākslinieki, kas sākotnēji bija piekrituši dalībai šajā koncertā, nesen piekrišanu atsauca. Nupat arī novadu virsdiriģenti nolēma, ka neturpinās gatavot korus «Manai dzimtenei» koncertam.
Lēmums pieņemts pēc tam, kad Latvijas Nacionālajā kultūras centrā notika novadu un valstspilsētu koru virsdiriģentu sanāksme par koru dalību koncertā «Manai dzimtenei». Virsdiriģenti un diriģenti informē, ka kori jau bija sākuši apgūt repertuāru, bet pēc atteikuma piedalīties šajā koncertā iekļaus R. Paula komponētās dziesmas koriem savās šā gada koncertprogrammās. Diriģenti arī aicina Ministru kabinetu, Kultūras ministriju un Rīgas domi organizēt dziesmusvētku kopkora lielkoncertu, kurā tiktu sumināts komponists Raimonds Pauls viņa 90. dzimšanas dienā. Virsdiriģenti uzskata, ka šāds pasākums no-drošinātu dziesmu svētku procesa un koru darbības nepārtrauktību.
Divdesmit divu diriģentu vidū, kas šo lēmumu atbalsta, ir arī Jēkabpils novada koru virsvadītāja Agita Rimšēviča. Vai kori no Jēkabpils un novada gatavojās šim pasākumam? Cik liels darbs bija ieguldīts? To BD jautāja Agitai Rimšēvičai.
– Minētā koncerta dziesmu grāmatas kori saņēma tikai pagājušā gada oktobrī, kas ir pārāk vēlu, jo jāpatur prātā, ka, pirms mācīt korim repertuāru, tas vispirms jāapgūst pašam diriģentam. Mūsu novada kori atsevišķas dziesmas no šī lielkoncerta repertuāra grāmatas savā mēģinājumu plānā iekļāva, un tas tika darīts, ņemot vērā katra kolektīva sastāvu un varēšanu. Tās ir četras dziesmas sieviešu korim, četras – jauktajiem. Pēc manām domām, koncerta programmā bija daudz tādu aranžiju, kas lauku novadu koriem grūti apgūstamas, jo tām ir pārāk liela daudzbalsība. Ko var izdarīt, piemēram, mazs jauktais koris, kam katrā no vīru balsīm ir tikai daži dziedātāji? Tur četrbalsīga dziedāšana nesanāks. Tāpat mēs programmā būtu vairāk gribējuši sadziedāšanās dziesmas, nevis šo samērā sarežģīto repertuāru. Lai gan vienu faktu var izcelt – «Manai dzimtenei» repertuārā iekļautas vairākas R. Paula kora dziesmas, kas tikpat kā nav dzirdētas. Tas būtu interesanti gan dziedātājiem, gan klausītājiem. Bet ko nu vairs… Patlaban gatavošanās darbs dziesmusvētku «Manai dzimtenei» koncertam ir pārtraukts. Taču šis nav vienīgais darbs, pie kā strādāja Jēkabpils novada kori. Mums jāgatavojas koru skatei, kas būs 25. aprīlī, un arī tautas mākslas svētkiem «Sēlija rotā», kas notiks 18. jūlijā Ilūkstē. Darbs turpinās. Februāra sākumā tiksimies uz kopmēģinājumu, – situāciju komentē Jēkabpils novada koru virsvadītāja Agita Rimšēviča.
Kā liecina vietnē manaidzimtenei.lv rodamā informācija, koncerta «Manai dzimtenei» programmā iekļautas 33 Raimonda Paula komponētās dziesmas koriem. Tādas kā «Es nāku no mazas tautas», «Tālavas taurētājs», «Pērļu zvejnieks», «Sasala jūrīna», «Skaisti dziedi, lakstīgala», «Mēmā dziesma», «Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet!» un citas.