Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu potenciālo konfliktpunktu skaitu, šogad plānots pilnveidot Liepājas šosejas (A9) sākumposmu no Rīgas apvedceļa (A5) (Brīvkalniem) līdz Trenčiem (0,00.–9,9. km). Iepirkums izsludināts 21. janvārī, piedāvājumus iesniegšana un atvēršana plānota 24. februārī. Patlaban šajā posmā ir ļoti liels pieslēgumu skaits, daudzviet atļauti kreisie pagriezieni, kas ir viens no bīstamākajiem manevriem satiksmē – to dēļ bieži notiek sadursmes, jo griežot pa kreisi, transporta līdzeklis nonāk pretēja braukšanas joslā.
“Kreisais pagrieziens īpaši uz intensīvas satiksmes autoceļiem ir viens no bīstamākajiem manevriem ar lielu potenciālu izraisīt negadījumu. Pirms to veikt autovadītājam ir ārkārtīgi rūpīgi jāvērtē situāciju uz ceļa, tas ir ļoti riskants lēmums. Tāpēc, ja vien ir iespēja izvairīties no kreisā pagrieziena: izmantot divu līmeņu pārvadu, kas ir pāris kilometru attālumā, vai saplānot maršrutu savādāk, to vajadzētu darīt. Autovadītājiem, kuri ikdienā lieto šos kreisos pagriezienus, to aizvēršana saistīsies ar zināmām neērtībām, taču jāatceras par risku un to, ka kāda no reizēm var kļūt liktenīga, un, iespējams, pat ne manevra veicēja dēļ,” aicina Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.
Liepājas šosejas sākumposmā ir intensīva satiksme un liels tiešo pieslēgumu un kreiso pagriezienu skaits. Katru gadu tur notiek ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ar cietušajiem un bojāgājušajiem:
- 2024. gadā šajā posmā ir bijuši 5 CSNg ar cietušajiem, kuros ievainoti un smagi ievainoti septiņi, viens gājis bojā;
- 2025. gadā tur ir bijuši seši CSNg ar cietušajiem, kuros ievainoti un smagi ievainoti 13, bet bojā gājuši divi cilvēki.
Pilnveides ietvaros plānots pārveidot kopumā 31 pieslēgumu pie Liepājas šosejas (A9). 18 tiešos pievienojumus Liepājas šosejai slēgs:
- deviņi tiks slēgti pavisam;
- deviņus pievienos paralēlajiem ceļiem, kuri tiks izbūvēti pie Dzilnuciema un Klīvēm.
11 pieslēgumi tiks aprīkoti ar papildu joslām:
- astoņi ar kreisajām nogriešanās;
- viens ar labajām ieskriešanās;
- viens ar abu veidu joslām.
Vēl divi pieslēgumi tiks pārbūvēti, atstājot tikai labā manevra iespēju.
“Projekts paredz samazināt konfliktpunktu skaitu Liepājas šosejas posmā, kas būtiski uzlabos infrastruktūru no satiksmes drošības skata. Lai to panāktu tiks samazināts tiešo pievienojumu skaits autoceļam gan no privātām apbūves teritorijām, gan arī tiks ierobežota pilnīga vai daļēja kustība atsevišķos pašvaldības ceļu pieslēgumos pie Liepājas šosejas. Dzilnuciemā un Klīvēs tiks izbūvētas apgaismotas vietējās satiksmes lēngaitas brauktuves, kas nodrošinās ne tikai transporta piekļuvi pašvaldības ceļiem un īpašumiem, bet arī gājēju satiksmi uz autobusu pieturvietām. Bīstamākie krustojumi tiks apgaismoti, kā arī tiks ierobežoti apdzīšanas manevri krustojumu zonā. Visi projekta risinājumi ir izstrādāti pamatojoties uz SIA TOMUS ceļu inženieru veiktiem satiksmes drošības aprēķiniem, CSDD Satiksmes drošības audita atzinumiem, kā arī sadarbojoties ar pašvaldību,” norāda SIA TOMUS valdes loceklis Artūrs Zirnis.
Viena no problemātiskajām vietām ir pagrieziens uz Lapsām. Statistika liecina, ka te negadījumi notiek, jo tiem, kas gaida kreiso pagriezienu nav nogriešanās joslas. Projekta ietvaros tā tiks izveidota.
Bīstami pagriezieni ir arī uz Dzilnuciemu, Piņķiem, Annas baznīcu u.c. Lai uzlabotu satiksmes drošību pie Dzilnuciema un Klīvēm plānots izbūvēt paralēlos ceļus un uzstādīt apgaismojumu. Paralēlajos ceļos maksimālais atļautais braukšanas ātrums būs 20 km/h, jo netiks izbūvēta atsevišķa infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Šāds risinājums izvēlēts, jo paredzams, ka tur būs salīdzinoši neliels automašīnu skaits. Gājēju un velosipēdistu infrastruktūru projekta ietvaros izbūvēs no Sēbruciema pagrieziena līdz Skārduciemam, bet ietves – pie Skārduciema un Lapsu pieturvietām.
Visā posmā atjaunos arī asfaltbetona segumu, pieturvietas, tā pat atjaunos Dzilnupes caurteku.
Liepājas šosejas sākumposma pilnveides projektu izstrādāja piegādātāju apvienība SKPK-TOMUS, kurā ietilps SIA Skepast&Puhkim (Latvija), Skepast&Puhkim OÜ (Igaunija) un SIA TOMUS. Projektu realizēs ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu 85%, valsts budžeta finansējums būs 15% apmērā no projekta izmaksām.
Informāciju sagatavoja VSIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa