Ekonomikas prognozes Latvijai 2026. gadā: piesardzīgs optimisms un galvenie izaicinājumi
Neskatoties uz globālās ekonomikas izaicinājumiem, Latvijas ekonomika 2026. gadā prognozē mērenu izaugsmi, ko veicinās investīcijas, eksports un privātais patēriņš. Lai gan inflācija sagaidāma zemāka nekā iepriekšējos gados, dzīves dārdzības jautājums joprojām paliek aktuāls, īpaši attiecībā uz pārtikas un komunālo pakalpojumu cenām. Banku analītiķi un ekonomisti kopumā ir optimistiski noskaņoti par tautsaimniecības attīstību, tomēr norāda uz vairākiem riskiem, kas varētu ietekmēt izaugsmi.
Inflācijas tendences un pirktspējas attīstība
Paredzams, ka inflācijas temps Latvijā 2026. gadā turpinās samazināties, pietuvojoties eirozonas vidējiem rādītājiem. Lai gan prognozes par vidējo gada inflāciju atšķiras, tās svārstās ap 2-3,4%. Pārtikas cenas, kas ir viens no galvenajiem inflācijas dzinējspēkiem, sagaidāmas stabilizēties un pat samazināties, ja turpināsies neapstrādātās pārtikas cenu kritums pasaules tirgos. Tomēr darbaspēka trūkums un ar to saistītais algu pieaugums varētu uzturēt spiedienu uz cenu kāpumu, īpaši pakalpojumu sektorā. Neskatoties uz inflācijas spiedienu, gaidāms, ka algu pieaugums turpinās pārsniegt inflāciju, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju. Tas savukārt stimulēs iekšējo patēriņu, kas ir nozīmīgs ekonomikas izaugsmes faktors.
Komunālie maksājumi un energoresursu cenas
Komunālo pakalpojumu cenas ir viens no galvenajiem iemesliem iedzīvotāju bažām par dzīves dārdzību. Lai gan kopējā situācija enerģijas tirgū pakāpeniski uzlabojas, cenas ir svārstīgas. Dabasgāzes un šķeldas cenas biržās ir pieaugušas, ko veicina aukstie laikapstākļi un samazinātie dabasgāzes krājumi Eiropā. Lai gan lielākā daļa uzņēmumu ir noslēguši ilgtermiņa līgumus ar fiksētām cenām, iedzīvotāju maksājumus būtiski ietekmē siltumenerģijas patēriņš. Atsevišķi komunālo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA “Rīgas ūdens”, ir nolēmuši līdz aprīlim nepiemērot soda procentus par kavētiem maksājumiem, lai atbalstītu iedzīvotājus, kuriem radušās grūtības ar rēķinu apmaksu auksto laikapstākļu dēļ. Tomēr kopumā ir sagaidāms, ka komunālo pakalpojumu cenas 2026. gadā mainīsies atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp energoresursu cenām un regulējuma izmaiņām.
Pārtikas cenas un patērētāju paradumi
Lai gan globālās pārtikas cenas pakāpeniski sarūk, Latvijā pārtikas preču cenas joprojām tiek uzskatītas par noturīgi augstām. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veiktās aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, un gandrīz puse ir pamanījuši šos produktus veikalos. Neskatoties uz uzlabojušos pirktspēju, iedzīvotāji turpina tērēt piesardzīgi, daļu ienākumu uzkrājot. Tas nozīmē, ka mazumtirdzniecības apjomi, visticamāk, turpinās augt mēreni, īpaši preču kategorijās, kas saistītas ar atlikto pirkumu realizēšanu, piemēram, sadzīves tehniku un elektroniku.
Darba tirgus un makroekonomiskie riski
Darba tirgus Latvijā sagaidāms stabils ar vēsturiski zemu bezdarba līmeni un augstu darbinieku pieprasījumu. Paredzams, ka vidējās bruto algas pieaugs par aptuveni 6%. Tomēr darbaspēka trūkums rada izaicinājumus ekonomikai un varētu pieprasīt diskusijas par imigrācijas politiku. Galvenie riski Latvijas ekonomikas izaugsmei 2026. gadā, izņemot ģeopolitiskos riskus, ir nenoteiktība attiecībā uz ASV ārējās tirdzniecības politiku un iespējamiem tarifu kariem.