Viņš kritizēja Komisijas darba organizāciju, norādot, ka vara koncentrēta prezidentes rokās. “Sistēma, kā ir organizēta Komisijas kolēģija – ļoti centralizēta, sauciet to par prezidentālu vai kā citādi –, nav laba ne kolēģijai, ne Komisijai, ne Eiropai kopumā,” uzsvēra Šmits.
Lai gan amatā esoši komisāri reti publiski kritizē Komisijas prezidenti, vairāki bijušie kolēģijas locekļi to ir darījuši. Bijušais komisārs Mišels Barnjē savos memuāros apsūdzējis fon der Leienu “autoritāras tendences” veicināšanā Komisijā. Savukārt cits bijušais komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka Eiropa “nav būvēta imperatores vai imperatora vadībai”.
Šmits atgādināja, ka viņš piederējis pie komisāru grupas, kas iekšēji apstrīdējusi vairākus fon der Leienas lēmumus, tostarp viņas sabiedrotā iecelšanu par mazo uzņēmumu sūtni. Šo soli iepriekš kritizējis arī Eiropas Parlaments, norādot uz caurskatāmības trūkumu.
Bijušais komisārs arī pārmeta Komisijai ilgtermiņa redzējuma trūkumu. “Vai mums bija īstas stratēģiskas debates par Eiropu pasaulē, kas jau tad bija citāda nekā iepriekš? Nē, mums nebija patiesas stratēģiskas pieejas,” viņš sacīja, vērtējot fon der Leienas pirmo pilnvaru termiņu.
ASV attiecības un solidaritātes trūkums
Runājot par attiecībām ar ASV, Šmits kritizēja Komisiju par to, ka tā publiski neaizstāvēja Tjerī Bretonu, kuram Vašingtona noteica ceļošanas ierobežojumus saistībā ar Eiropas Savienības centieniem regulēt ASV tehnoloģiju un sociālo tīklu uzņēmumus.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Bretons bija viens no galvenajiem Digitālo pakalpojumu akta (DSA) virzītājiem. Šmits uzsvēra, ka šos likumus pieņēmuši visi 27 komisāri, nevis viens cilvēks.
“Šajā brīdī mums vajadzēja izrādīt lielāku solidaritāti un teikt – tas neattiecas uz vienu, tas attiecas uz mums visiem. Taču drosme ne vienmēr ir kopīga, arī politikā,” sacīja Šmits.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!