Līdz vasaras sākumam Latvijai jāievieš Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma pakta prasības. Otrdien, 3. februārī, Saeimas apakškomisijā turpinājās diskusijas par to, kādas sekas var būt Latvijai, kas uzņēmusies trešo solidaritātes variantu – nosūtot personālu, ekspertus vai tehnisko aprīkojumu. Ko paredz šis variants?
Latvijai līdz 12. jūnijam jāievieš ES Migrācijas un patvēruma pakta prasības. Valsts ir atteikusies uzņemt migrantus, arī maksāt par šo atteikšanos neplāno, jo ir izraudzīts trešais, alternatīvai variants, proti, atbalsta pasākumu sniegšana.
“Tas [atbalsts] var būt gan ekspertu dalība, gan dažāda dalība kopējos projektos, gan materiāltehnisko līdzekļu nosūtīšana, gan materiāltehnisko līdzekļu nosūtīšana, lai sniegtu atbalstu, piemēram, robežu novērošanai vai patvēruma pieteikumu izskatīšanai, reģistrēšanai. Principā regula neparedz ierobežojumus,” skaidroja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš.
Latvijai noteiktais statuss – valsts, kas saskaras ar migrācijas spiediena risku, ņemot vērā Baltkrievija izvērsto hibrīdkaru. Vienlaikus IeM norādīja, ka Latvijas aktuālās migrācijas plūsmas neatbilst šāda statusa noteikšanai. Proti, pērn vien novērsti gandrīz 12 tūkstoši nelikumīgu Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas gadījumu. Ņemot vērā, ka migrantu atturēšana noslogo arī mūsu robežsargus, Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas deputāti pauda bažas, ko Latvija darīs, ja nespēs sniegt nepieciešamo atbalstu dalībvalstīm.
“Attiecīgi tad mēs, pirmām kārtām, varēsim lūgt Eiropas Savienībai vēl vienreiz izvērtēt situāciju un, ņemot vērā to, samazināt mūsu ieguldījumu. Bet, ja mēs nespēsim vienoties ar šīm četrām iesaistītajām valstīm par konkrētu veidu, kā mēs sniedzam šo alternatīvo atbalstu, tad, jāteic, ka šis atbalsts tiek vienkārši sniegts fiskālā veidā,” teica Āboliņš.
Ja nespēsim sniegt alternatīvo atbalstu, tad būs jāmaksā. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopproduktu, Latvijai tādā gadījumā būtu jāmaksā 1,3 miljoni eiro.
“Bet arī nav skaidrs, vai Latvijai vispār to atļaus, jo, nu, kā es vēlreiz saku, to tad ikviens varētu paziņot, ka viņš ne maksās, ne uzņems, līdz ar to, manuprāt, ka tas ir, pirmkārt, ka mums to var neļaut. Un tad mums būs jāuzvar. Jāizvēlas vai nu mēs uzņemamies, vai nu mēs maksājam. Un to mēs arī daļēji šeit dzirdējām, ka, jā, var nākties maksāt. Tā ka pagaidām tā situācija ir diezgan miglaina,” atzina Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas vadītājs Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība).
Savukārt tas, kas apakškomisijas vadītājam tapa skaidrs – Latvija nav pietiekami darījusi, lai panāktu izņēmumu, kāds ir piešķirts Igaunijai un Polijai.
“Konkrēti ir runa par to, ka mēs neuzsvērām pietiekoši, ka mums jau ir lielas problēmas ar šeit atbraukušo PSRS pārceļotāju integrāciju, mums ir latviešu mazākums divās lielākajās valsts pilsētās Rīgā, Daugavpilī. Vārdu sakot, mēs netiekam ar šo problēmu galā un kā mēs varam uzņemt papildus migrantus šajā kontekstā, manuprāt, Latvija to pietiekoši adekvāti neatspoguļo Eiropā,” vērtēja Šnore.
Alternatīvo risinājumu izvēlējusies arī Grieķija un Itālija.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu