Irānas draudi ASV: reģionālā kara potenciāls
Irāna svētdien asā retorikā vērsusies pret Amerikas Savienotajām Valstīm, brīdinot, ka jebkāda militāra uzbrukuma gadījumā konflikts pāraugs plašā reģionālā karā, kas skars visu Tuvos Austrumus. Kā ziņo telekanāls TV3, šis Irānas paziņojums tiek uztverts kā nopietns brīdinājums starptautiskajai sabiedrībai, īpaši ņemot vērā jau tā saspringto situāciju reģionā. Irānas augstākā līdera ajatola Ali Khamenei izteiktie vārdi uzsver bažas par iespējamu eskalāciju, kas varētu radīt nestabilitāti visā Tuvo Austrumu reģionā .
Situācija Tuvajos Austrumos ir ļoti sarežģīta, un nesenie notikumi, tostarp Irānas kodolprogrammas apstāšanās un reģionālo konfliktu dinamika, rada bažas par turpmāko attīstību . Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicis vairākus draudus un brīdinājumus Irānai, mudinot to iesaistīties kodolsarunās un pat izvietojot militāros spēkus reģionā , Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči ir uzsvēris, ka sarunas nav iespējamas militāru draudu apstākļos .
Konflikta attīstības scenāriji un sekas
Analītiķi un starptautiskās organizācijas ir paudušas bažas par potenciālajiem konflikta attīstības scenārijiem. Viens no optimistiskākajiem paredz precīzi mērķētus triecienus ar minimālu civiliedzīvotāju upuru skaitu, kam sekotu pāreja uz demokrātisku valsts pārvaldi Irānā . Tomēr vēsturiskā pieredze, piemēram, iejaukšanās Lībijā un Irākā, liecina, ka demokrātijas ienākšana bieži vien ir saistīta ar ilgstošiem konfliktiem un asinsizliešanu .
Ir arī cits iespējamais scenārijs, ko dēvē par “Venecuēlas modeli”, kurā strauja ASV iejaukšanās nespētu pilnībā sagraut režīmu, bet mudinātu to uz mērenāku politiku, tostarp samazinot atbalstu militārajām grupējumiem reģionā . Neskatoties uz ASV centieniem panākt diplomātisku risinājumu un potenciālajiem triecieniem, Irānas kaimiņvalstis pauž satraukumu par iespējamo reģionālo konfliktu .
ASV militārā klātbūtne un Irānas atbildes
ASV ir ievērojami palielinājušas savu militāro klātbūtni Irānas tuvumā, nosūtot karakuģu armādas uz reģionu . Šī militārā gatavība notiek vienlaikus ar diplomātiskajiem centieniem, taču sarunas ir apgrūtinātas Irānas nostājas dēļ, ka tā nevēlas piedalīties sarunās militāru draudu apstākļos . Irānas ārlietu ministrs ir uzsvēris, ka diplomātija, izmantojot militārus draudus, nav efektīva .
ASV prezidents Donalds Tramps ir atkārtoti brīdinājis Irānu, ka “laiks iet uz beigām” kodolsarunu noslēgšanai, un pat pieminējis iepriekšējas operācijas, piemēram, “Midnight Hammer”, kas nodarījušas “nopietnus postījumus Irānai” . Viņš arī ir izteicis cerību, ka Irāna noslēgs “godīgu un taisnīgu vienošanos” .
Starptautiskās attiecības un drošības situācija
Situācija Tuvajos Austrumos ir ļoti nestabila, un pieaugošā spriedze starp ASV un Irānu rada bažas par plašāka konflikta iespējamību. Irānas kodolprogrammas apstādināšana uz kādu laiku ir viens no faktoriem, kas, iespējams, ietekmē drošības situāciju reģionā . Tomēr irāņu protesti, ko izraisījušas ekonomiskās problēmas, pieaug, un to apspiešana rada papildu spriedzi .
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ir atzinusi, ka situācija Tuvajos Austrumos ir stabilāka nekā pirms gada, norādot uz Irānas kodolprogrammas apturēšanu un citu valstu režīmu vājināšanos . Tomēr starptautiskā kopiena, tostarp NATO dalībvalstis, ir ļoti satraukta par iespējamu eskalāciju . Pastardienas pulkstenis, kas simbolizē globālos draudus cilvēcei, ir pavirzījies tuvāk pusnaktij, galvenokārt kodolkaru risku dēļ .