Ķīnas dubultā spēle: tehnoloģijas Krievijas militārajai attīstībai
Laikraksts “The Telegraph” atklājis, ka Ķīna kļuvusi par nozīmīgu Krievijas militārās rūpniecības atbalstītāju, piegādājot kritiski svarīgas tehnoloģijas un iekārtas modernu raķešu, tostarp hiperskaņas ballistisko raķešu “Orešņik”, ražošanai. Kā ziņo Latvijas Avīze, šīs piegādes ļauj Krievijai apiet starptautiskās sankcijas un stiprināt savu militāro potenciālu, neskatoties uz globāliem ierobežojumiem. Krievijas rūpnīcas, kuras bieži vien cieš no novecojuša aprīkojuma, spēj uzlabot ražošanas apjomus un precizitāti, pateicoties šīm jaunajām tehnoloģijām.
Piegāžu apjoms un nozīme
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Ķīna Maskavai ir piegādājusi dažādas iekārtas un komponentes ieroču ražošanai vairāk nekā 10,3 miljardu ASV dolāru vērtībā. Šajā summā ietilpst darbgaldi 3,1 miljarda dolāru apmērā, kas ir nepieciešami augstas precizitātes metālapstrādei, kā arī mikroshēmas un atmiņas plates 4,9 miljardu dolāru vērtībā, ko izmanto gan raķetēs, gan iznīcinātājos. Tiek ziņots arī par pjezoelektrisko kristālu piegādi, ko izmanto radaros un elektroniskās karadarbības sistēmās, kā arī optiskajiem tēmēkļiem un mēriekārtām ieroču testēšanai. Šīs piegādes tiek veiktas gan tieši, gan caur sarežģītām shēmām, kas slēpj galīgo saņēmēju, tādējādi apiet starptautiskos ierobežojumus.
Hiperskaņas raķetes “Orešņik” un tehnoloģiskā atkarība
Īpaši nozīmīgas ir piegādātās datorvadāmās vertikālās virpas, kuras Ukrainas izlūkdienesti identificējuši Votkinskas rūpnīcā. Šī rūpnīca ražo ne tikai hiperskaņas ballistiskās raķetes “Orešņik”, bet arī “Iskander-M” un “Topol-M” raķetes. Šīs iekārtas ir būtiskas, lai nodrošinātu augstas precizitātes metālapstrādi, kas nepieciešama modernu raķešu korpusu ražošanai, un bez tām masveida ražošana būtu sarežģīta. Krievijas atkarība no Ķīnas pieaug, jo tās pašu rūpnīcās aprīkojums bieži ir novecojis un nespēj nodrošināt kvalitatīvu un ātru militārās tehnikas ražošanu. Krievijas bruņotie spēki pirmo reizi pielietoja raķeti “Orešņik” Ukrainā 2024. gada novembrī, bet otrais trieciens tika veikts 2025. gada janvārī.
Starptautiskā reakcija un sankciju apiešana
Eiropas Savienība un citas rietumvalstis turpina noteikt sankcijas pret Krieviju, lai ierobežotu tās spējas finansēt karu Ukrainā. Neraugoties uz to, Ķīna turpina piegādāt tehnoloģijas un aprīkojumu, kas ir iekļauts sankciju sarakstos, faktiski apiet starptautiskos noteikumus. Latvijas Ārlietu ministrija uzsver nepieciešamību turpināt sankciju spiedienu un stingri iestāties pret jebkādiem centieniem vājināt esošos ierobežojumus. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda, ka Krievijas ekonomikas militarizācija turpināsies arī pēc kara beigām, attīstot militārās spējas un radot apdraudējumu. ASV amatpersonas atzīst, ka Ķīnas atbalsts ir būtiskāks nekā sākotnēji tika prognozēts, palīdzot Krievijai novērst nepilnības tās militārajā rūpniecībā.