Pirmkārt, tika jautāts, vai tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, kā vienīgo kompensāciju par nemantisko kaitējumu var noteikt atvainošanos. EST atbildēja, ka atvainošanās var būt atbilstošs atlīdzinājums par nemateriālo kaitējumu, pamatojoties uz šo tiesību normu, tostarp tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms šā kaitējuma nodarīšanas, ja vien ar šo atlīdzinājuma veidu var pilnībā kompensēt datu subjektam nodarīto kaitējumu.
Otrkārt, tika jautāts, vai ir pamats noteikt mazāku kompensāciju par kaitējumu, ja ir apstākļi, kas liecina par datu apstrādātāja attieksmi un motivāciju, piemēram, nepieciešamība pildīt uzdevumu sabiedrības interesēs, grūtības izprast tiesisko regulējumu, nav bijis nolūka kaitēt personas godam, cieņai un reputācijai. EST uz šo prejudiciālo jautājumu pēc būtības atbildēja noraidoši.
Visbeidzot, pērn rudenī līdz ar Senāta atteikumu lietā ierosināt kasācijas tiesvedību stājās spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2025. gada 15. jūlija spriedums, ar kuru atzīts, ka ar PTAC rīcību – Timrota personas datu neatļautu izmantošanu videosižeta izveidē un izplatīšanu interneta vidē – ir radīts ilgstošs nemantiskais kaitējums viņa kā auto nozarē atzīta eksperta reputācijai, godam un cieņai.
Ņemot vērā Timrota cilvēktiesību aizskāruma būtiskumu, apjomu un ilgstošo ietekmi, tiesa atzina, ka kaitējumu nav iespējams novērst vienīgi ar publisku atvainošanos, un, izvērtējot atlīdzinājumu, kurš noteikts salīdzināmās lietās, secināja, ka par atbilstīgu atlīdzinājumu Timrotam konkrētajā gadījumā atzīstams atlīdzinājums 1000 eiro apmērā.
Kādā no iepriekš pieņemtajiem Senāta spriedumiem šajā lietā pausta atziņa – nav nekāda tiesiska pamata uzskatīt, ka publiski atpazīstamai personai būtu kāds pienākums samierināties ar to, ka tās publiski veidotais tēls un reputācija tiek izmantoti tādiem mērķiem un tādā veidā, ko persona nevēlas un kam nepiekrīt.