Janvāra beigās no amata tika atbrīvoti divi Ķīnas Centrālās militārās komisijas (CMK) augsta ranga militārie vadītāji. Līdz ar to Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, kurš ir viens no diviem atlikušajiem CMK locekļiem, ir pārņēmis pilnīgu kontroli pār valsts bruņotajiem spēkiem. Lai gan atlaistie CMK locekļi ir apsūdzēti valsts nodevībā un korupcijā, patiesais publiskās pazemošanas iemesls ir saistīts ar abu nepiekrišanu Sji 2027. gada militāro mērķu īstenošanas termiņiem.
Kontrole pār bruņotajiem spēkiem nonāk Sji rokās
24. janvārī Ķīnas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka CMK priekšsēdētāja vietnieks ģenerālis Džans Jousja, kā arī CMK loceklis un Apvienotā štāba priekšnieks Liu Dženli, tiek turēti aizdomās par “nopietniem partijas disciplīnas un likuma pārkāpumiem” un pret viņiem ir uzsākta izmeklēšana.
Džans ir bijis augstākais profesionālais militārais ģenerālis Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijā (ĶTAA) un otrā galvenā militārā autoritāte aiz Sji, kurš kā CMK priekšsēdētāja vietnieks, formāli kontrolē Ķīnas 2 000 000 karavīru lielo armiju.
Starptautiskajos medijos izskanējušas dažādas spekulācijas par izmeklēšanas iemesliem, kā variantus minot, iespējamu kodolnoslēpumu noplūdi, iekšējās varas cīņas ĶTAA vadībā, politiskās lojalitātes trūkumu Sji, kā arī pat politiskā apvērsuma organizēšanas riskus. Tomēr šiem pieņēmumiem nav publiski apstiprināta faktu pamata, un tie pilnībā neizskaidro notikumu iemeslus. Lai izprastu šādu lēmumu pieņemšanu, ir jāņem vērā Ķīnas oficiālo pozīciju un Ķīnas kompartijas (ĶKP) varas struktūru, kas nosaka militāro un politisko lēmumu pieņemšanu.
Ķīnas Kompartijas vadības struktūra
Foto: Dana Dūda / RSU, Latvijas Ārpolitikas institūts
Oficiālais pamatojums: Cīņa pret korupciju un lojalitāte 2027. gada mērķiem
24. janvārī Aizsardzības ministrijas mājaslapā tika publicēts raksts ar paplašinātu skaidrojumu par notikušo, uzsverot, ka tā bijusi cīņa pret korupciju militārajos dienestos.
Paziņojumā ģenerāļu Džana un Liu izmeklēšana skaidrota kā daļa no armijas pretkorupcijas kampaņas, kas kopš Sji nākšanas pie varas 2012. gadā ir bijusi viens no viņa politiskās leģitimitātes balstiem.
Oficiāli abi ģenerāļi neatrodas “vienotībā domās, politikā un rīcībā” ar biedru Sji. Abi tiek apsūdzēti nodevībā, rupjā CMK priekšsēdētāja atbildības sistēmas pārkāpšanā, politisko problēmu un korupcijas veicināšanā, partijas armijas vadības graušanā, partijas varas pamatu apdraudēšanā, komisijas tēla un autoritātes kaitējumā, armijas kaujas spēju samazināšanā un negatīvas ietekmes uz partiju, valsti un armiju veicināšanā.
Tāpat paziņojumā tika uzsvērts, ka Džana un Liu “izmeklēšana un sodīšana […] sakārtos politisko situāciju, padziļinās politiskās attīrīšanas rezultātus, veicinās Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas “atdzimšanu” un sniegs spēcīgu impulsu spēcīgas armijas attīstībai.”
Tādējādi šis gadījums tiek nostādīts kā piemērs, lai preventīvi disciplinētu citus militāros kadrus un nostiprinātu viņu personisko pakļautību Sji.
Ar publisku pazemošanu apklusina atšķirīgos uzskatus un viedokļus
ĶKP publisku nosodīšanu ir mērķtiecīgi izmantojusi, lai publiski grautu indivīdu reputāciju un sociālo statusu. Oficiālā retorika slēpjas aiz “korupcijas” novēršanas saukļiem, tomēr izmantotā terminoloģija norāda, ka runa ir par ko vairāk nekā tikai par korupcijas apkarošanu.
Arī Sji ilggadējs lojālists Džans, kuru 75 gadu vecumā varēja klusi atstādināt no amata, tika pakļauts publiskai politiskai diskreditācijai un pazemošanai. Džans, viens no nedaudzajiem augsta ranga ĶTAA ģenerāļiem ar reālu kaujas pieredzi Ķīnas-Vjetnamas karā, ilgstoši tika uzskatīts par armijas “otro komandieri” un piederēja tā dēvētajai “otrās paaudzes sarkano” elitei – viņa tēvs karoja kopā ar Sji tēvu Sji Džunšunu.
Tādējādi Džana pazemošana norāda uz to, ka personiskā un politiskā tuvība ar Sji vairs nenodrošina politisku imunitāti, ja tā nonāk pretrunā ar strukturāliem vai stratēģiskiem mērķiem.
Publiska nomelnošana kalpo kā preventīvs signāls citiem, norādot, ka alternatīva nostāja attiecībā uz ĶTAA mērķu sasniegšanas tempu vai kaujas gatavības attīstību var novest ne tikai pie amata zaudēšanas, bet arī pie kriminālvajāšanas.
Iespējamais iemesls abu ģenerāļu atlaišanai un izmeklēšanai varētu būt saistīts ar viņu domstarpībām attiecībā pret Ķīnas militārās sagatavotības mērķu sasniegšanas termiņiem.
Kompartijai īpaši nozīmīgs ir 2027. gads, kad ĶTAA atzīmēs savu dibināšanas simtgadi. Sji šo gadu ir noteicis kā vidēja termiņa atskaites punktu, līdz kuram obligāti jāsasniedz ĶTAA modernizācijas mērķi, lai armiju varētu uzskatīt par gatavu reālai karadarbībai. Šis posms ir būtisks, lai līdz 2035. gadam Ķīna kļūtu par “pasaules līmeņa militāro spēku”, kas arī ir cieši saistīts ar Pekinas plāniem attiecībā uz Taivānu.
Visticamāk, Džans, iestājās par pragmatiskāku modernizācijas pieeju, uzsverot, ka pilnvērtīgas kopīgo operāciju spējas reāli sasniedzamas drīzāk līdz 2035. gadam, pakāpeniski integrējot bezpilota, tīklcentriskās un tā dēvētās “gudrās” tehnoloģijas, kas Ķīnai ir nepieciešamas militārajai modernizācijai.
Līdz ar to domstarpības par bruņoto spēku modernizācijas tempiem, nevis korupcija vai politiskās lojalitātes trūkums, kļuva par galveno iemeslu Džana un Liu atlaišanai.
CMK nonākusi neparasti sašaurinātā sastāvā
CMK ir augstākā militārās vadības institūcija, kuras kontrolē ir vairāk nekā divi miljoni ĶTAA kareivju. No septiņiem CMK locekļiem, ko 2022. gadā iecēla Sji, 2026. gada janvārī CMK ir palikuši vien divi.
Faktiski amatā palikuši tikai pats Sji, kā CMK priekšsēdētājs, un Džans Šenmins, CMK priekšsēdētāja vietnieks. Šo amatu Džans Šenmins ieņēma pērn 28. oktobrī, kad viņa piekšgājēju Hu, apsūdzot korupcijā, padzina no Kompartijas.
Ķīnas iedzīvotāji sociālajos tīklos ironizē, ka pašreizējās ģenerāļu atstādināšanas dēļ CMK vairs nesasniedz pat minimālo trīs locekļu skaitu, kas nepieciešams, lai izveidotu grupas saraksti lietotnē “WeChat”.
Laika posmā no 2023. līdz 2026. gadam no amata atbrīvoti un izmeklēšana uzsākta vismaz pret pieciem augstākā līmeņa militārajiem ģenerāļiem, tostarp He Veidunu, Li Šanfu un Mjao Hua.
CMK sastāvs 2022. gadā
Foto: Dana Dūda / RSU, Latvijas Ārpolitikas institūts
CMK sastāvs 2026. gada janvārī
Foto: Dana Dūda / RSU, Latvijas Ārpolitikas institūts
Šāds ģenerāļu zudums komisijā, kuru Sji sākotnēji izveidoja 2022. gadā kā sava trešā termiņa militāro balstu, riskē iedragāt institucionālo uzticību ĶTAA vadībai pašas armijas iekšienē.
Ja politiskā nestabilitāte partijas centrālajā kodolā turpināsies, atstādināto ģenerāļu lojālie sekotāji, nezaudējot formālu pakļautību, varētu izvēlēties pasīvu atturēšanos no norādēm, selektīvu pavēļu izpildi vai pat faktisku norāžu ignorēšanu.
“Pie mums viss ir kārtībā”: stabilitāte kā galvenais vēstījums reģionālajiem partneriem
Lai gan Ķīnas oficiālie mediji Džana un Liu izmeklēšanu vairs necenšas aktualizēt, divas dienas pēc ziņas par ģenerāļu arestēšanas, Pekina uzsāka aktīvu diplomātisko un militāro komunikāciju ar saviem tuvākajiem partneriem reģionā – Vjetnamu un Krieviju.
26. janvārī Sji sazvanījās ar Vjetnamas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru To Lamu, un dienu vēlāk, 27. janvārī, Ķīnas aizsardzības ministrs Dongs Dzjuņs sazvanījās ar Krievijas aizsardzības ministru Andreju Belousovu.
Belousovs pauda Krievijas gatavību “padziļināt praktisko sadarbību tādās jomās kā kopīgās operācijas un personāla apmācība,” un “veicināt stratēģisko koordināciju augstākā līmenī un labāk aizsargāt abu valstu kopīgās intereses.”
Šo komunikāciju publiskošana, kas sekoja tieši pēc CMK ģenerāļu izmeklēšanas, liecina par Pekinas centieniem signalizēt saviem galvenajiem sadarbības partneriem par iekšējo stabilitāti.
Ķīna sarunās ar Vjetnamu akcentēja sadarbību aizsardzībā, bet ar Krieviju praktisku militāro sadarbību un militāro personāla apmācību.
Eksperti Taivānā: Komandieru atstādināšana radījusi vakuumu vadībā
Taivānas analītiķi norāda, ka pieredzējušu komandieru atstādināšana ir radījusi vadības vakuumu CMK un armijā kopumā, kas īstermiņā var mazināt koordinācijas elastību, institucionālo kompetenci un veicināt nestabilitātes un baiļu gaisotni pašas armijas iekšienē.
Lai gan vadības vakuums CMK var sniegt Taivānai īslaicīgu atelpu,
nestabilitāte armijas vadībā un politiski lojālu, bet mazāk pieredzējušu kadru strauja paaugstināšana amatā, var palielināt kļūdainus koordinācijas rīcības riskus Taivānas šaurumā, īpaši gadījumos, kuros nepieciešama ātra lēmumu pieņemšana.
Vienlaikus Taivāna uzsver, ka Ķīnas militārās aktivitātes nav mazinājušās. Militārais spiediens turpinās, un, ņemot vērā Sji centralizēto lēmumu pieņemšanu, nenoteiktība saglabājas.
Vidējā termiņā atbrīvojušās vakances, visticamāk, tiks aizpildītas ar absolūti lojāliem kadriem, kas nozīmē, ka spiediens uz Taivānu kļūs politiski riskantāks, nevis samazināsies.
Ķīnas militārā modernizācija pāri visam
Notiekošās militārās elites tīrīšanas nebūtu jāinterpretē kā mēģinājums paplašināt Sji varu, jo tā jau ir institucionāli nostiprināta gan ĶKP, gan CMK.
Drīzāk tas atspoguļo pieaugošu Sji neiecietību pret jebkādu izpildes termiņu kavēšanos laikā, kad līdz politiski nozīmīgajam 2027. gadam un ĶTAA simtgadei atlicis salīdzinoši maz laika.
Sji nav gatavs pieļaut, ka pat ilggadēji lojālisti kavē vai apšauba militārās modernizācijas un kaujas gatavības grafiku. Atkāpšanās no 2027. gada mērķa apdraudētu gan Sji personisko autoritāti, gan ĶKP naratīvu par neizbēgamo valsts un armijas “atdzimšanu”.
Abiem ģenerāļiem ir bijusi reāla operatīvā pieredze, un, iespējams viņiem bija stingri uzskati par kaujas gatavību un modernizācijas prasībām. Iespējams, viņi uzskatīja Sji izvirzītos mērķus un termiņus par nereālistiskiem.
Pašreizējā militārās elites nomaiņa drīzāk atspoguļo centienus maksimāli disciplinēt sistēmu laika spiediena apstākļos, nevis varas pārdali tās iekšienē. Notiekošās tīrīšanas liecina par kontroles konsolidācijas kulmināciju, kurā politiskā lojalitāte sistemātiski tiek nostādīta augstāk par profesionālo militāro autoritāti.
Pašreizējais elites “kanibālisms” nav haotiska represija, bet autoritāras modernizācijas instruments, kura mērķis ir nodrošināt, ka armijas vadībā nonāk kadri, kas ir gatavi bez iebildumiem īstenot Sji izvirzītos militārās modernizācijas mērķus.
Lai gan iespējamība līdz 2027. gadam Ķīna iegūs spējas iebrukt Taivānā joprojām ir zema, Sji visticamāk, CMK iecels jaunus ģenerāļus, kuri būs gatavi īstenot viņa militāro ieceri Džana un Liu vietā. Spēcīga politiskā spiediena apstākļos šie pēcteči varētu palielināt militāro apmācību biežumu un militārās modernizācijas tempu veidā, kas palielinās kļūdainas eskalācijas risku.