Aptauja, kurā pērnā gada nogalē, piedalījās vairāk nekā 10 000 mazākumtautību skolēnu, vecāku un viņu pedagogu 24 pašvaldībās, rāda, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā lielākajai daļai iesaistīto norit veiksmīgi, sasniedzot arī lūzuma punktu, kurā process tiek pieņemts kā neatgriezenisks.
“Protams, mēs apzināmies, ka šī trešdaļa bērnu, kuriem ir grūtībās, vienalga prasa un prasīs papildu darbu un lielāku darbu nekā ar citiem, kas vieglāk to izdara. Mēs viennozīmīgi tuvojamies tiem vēlamajiem rezultātiem,” stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Rolands Ozols.
Teju 90% skolēnu, kuru dzimtā valoda nav latviešu, uzskata, ka skolā apgūtās latviešu valodas prasmes palīdz dzīvē ārpus skolas.
Pētījumi rāda, ka latviešu valoda jauniešu vidū arvien biežāk izskan arī ārpus skolas, tomēr piektā daļa to izmanto tikai mācību stundās.
“Tas ir skaits, par kuru mēs iepriekš bijām domājuši, ka tas varētu būt lielāks. Patiesību sakot, tas, ko mēs redzam – tas šobrīd ir samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo laiku. Tas mums liek domāt, ka tas, ko mēs sakām, ir mainījis noteiktus ieradumus sabiedrībā,” pauž Ozols.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Jaunieši latviski sazinās internetā, ar draugiem un brīvajā laikā. Septiņi no desmit skolēniem atzīst – ārpusstundu aktivitātes uzlabo valodas prasmes. Vienlaikus grupu darbos skolā joprojām bieži tiek lietotas abas valodas.
Trīs no četriem skolēniem atzīmē, ka saprot mācību stundas latviešu valodā, taču ne visur mācību process vēl ir pilnībā pielāgots skolēnu valodas līmenim. Arī pedagogiem kļuvis vieglāk strādāt latviešu valodā, un arvien vairāk skolotāju atzīst, ka sagatavošanās mācību stundām nesagādā būtiskas grūtības.
“Tagad būtiskākais būs noturēt to latiņu augstu un tomēr skatīties un palīdzēt skolām, lai notiktu regulārs progress. Ir ļoti viegli pēc trim gadiem palikt tajā attīstības pakāpē, kurā mēs esam. Šajā brīdī mēs skatāmies uz procesu kopumā visā Latvijā, ja mēs paskatītos uz šo procesu atsevišķos reģionos, atsevišķā skolā, situācija būtu atšķirīga,” norāda Latviešu valodas aģentūras direktore Inita Vītola.
Kā būtisku atbalstu valodas apguvē skolēni min gan skolotājus, gan ģimeni. Tieši pirmsskolas un jaunāko klašu bērnu ģimenēs latviešu valoda arvien biežāk tiek lietota arī ikdienā.
“Te varbūt es varu atsaukties uz to, ka mums bija jauniebraucēju pētījums – jauniebraucēju valodas pētījums pieaugušajiem. Pieaugušie jauniebraucēji atzīst: situācijā, kad viņu bērni iet skolā, viņi ir daudz motivētāki paši pilnveidot valodu, un tieši to pašu mēs patiesībā redzējām šajā pētījumā,” norāda Latviešu valodas aģentūra.
Pētījuma autori uzsver – pilnā mērā pārejas uz mācībām latviešu valodā rezultātus varēs izvērtēt tikai pēc vairākiem gadiem, kad skolu absolvēs bērni, kuri mācības latviešu valodā sāka jau pirmsskolā 2023. gadā. Vienlaikus norādīts, ka izšķiroša nozīme būs pašvaldību spējai sakārtot skolu tīklu un veidot latvisku vidi, jo tieši tas noteiks, kuras skolas spēs pastāvēt arī turpmāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!