Kā izrādās, šajā čemodānā, ko Anna īsu brīdi paturēja mājās, atradās nevis dažādi nejauši priekšmeti, bet gan detonatoru sastāvdaļas. Šajā operācijā iesaistīta Lietuvas Pretterorisma vienība un tās rezultātā Viļņā aizturēts 17 gadīgais ukrainis Daniils Bardadins, kurš savā “uzdevumā” bija devies uz Rīgu.

Arhīva video: Krievijas politiskais bēglis uzsver – Latvijā izveidots reāls prokremliskas aģentūras tīkls

Šis stāsts atklāj plašāku fenomenu, ko Eiropas izlūkdienesti dēvē par “vienreizējiem aģentiem”. Proti, tie ir cilvēki, kas tiek savervēti nelieliem, šķietami nenozīmīgiem uzdevumiem, bet patiesībā kļūst par Kremļa īstenotā hibrīdkara kalpiem.

Tiek vervēti neaizsargāti cilvēki

“Tās ir operācijas, kas izmaksā vairākus tūkstošus eiro un ko veic cilvēki, kurus neviens nemēģina aizsargāt,” norāda Leidenes Universitātes pētnieks Barts Šūrmans.

Aizturētā Daniila Bardadima stāsts ir visai tipisks. Viņš aizbēdzis no kara plosītās Hersonas, viņam nav bijis naudas, viņš baidījies no mobilizācijas un meklējis darbu Polijā. Caur paziņām no kriminālās pasaules viņš nokļuvis daudzslāņu starpnieku sistēmā, kur instrukcijas tika pārraidītas, izmantojot “Telegram”, “Zangi” un anonīmus kontaktus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Svarīgi, lai tas būtu “simboliski”

Pērn jau vēstīts, ka Lietuvas galvaspilsētā Daniils Bardadims izgatavojis degošu ierīci (pašgatavotu napalmu) un aizdedzinājis IKEA veikalu. Viņš bija plānojis veikt uzbrukumu arī Rīgā. Nodarītie zaudējumi Viļņas IKEA veikalam bija nelieli, taču pati darbība bija simboliska.

Lielveikala

Ilustratīvs foto. FOTO: Ieva Leiniša, LETA

“Viens degošs IKEA veikals ir tikai taktisks signāls,” vēlāk norādīja augsta ranga Lietuvas nacionālās drošības amatpersona Vidmants Kaladinsks.

“Vienreizējo aģentu” darba uzdevumi

“The New Yorker” materiālā aprakstīts, ka šādas darbības nav nejauši noziegumi, bet gan koordinēta stratēģija. Visā Eiropā tiek savervēti “vienreizējie aģenti”, lai uzķēpātu provokatīvus grafiti, izsekotu militārus objektus, aizdedzinātu noliktavas un lielveikalus, sūtītu paciņas ar izsekosanas iekārtām vai aizdedzināšanas mehānismiem, izmantojot kurjerus.

“Mērķis ir skaidrs – sēt bailes, neuzticēšanos un radīt iespaidu, ka valsts vairs nekontrolē situāciju,” laikrakstam “The New Yorker” norāda kāds Eiropas izlūkdienesta darbinieks.