Nākamgad Latvijā varētu sākt strādāt brīvprātīgie policijas darbinieki – tā trešdien, 4. februārī, paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”) pēc tikšanās ar Igaunijas kolēģi Valkā un Valgā. Nākotnē iecerēta arī abu valstu praktiska sadarbība robežkontrolē un narkotiku aprites ierobežošanā.
Abu ministru tikšanās sākās uz Latvijas–Igaunijas robežas, pēcāk apmeklējot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas daļu, kur pārrunāta praktiskā sadarbība starp dienestiem un iepazīta Igaunijas pieredze brīvprātīgo policistu jomā. Latvijas iekšlietu ministrs norādīja, ka šādu modeli Latvijā varētu ieviest jau nākamgad.
“Valsts policija jau strādā kopā ar Igaunijas kolēģiem pie šīs apmācības programmas sagatavošanas. Es ļoti ceru, ka līdz pavasarim mēs jau spēsim šo konceptu piedāvāt,” teica Kozlovskis.
Igaunijā šobrīd strādā aptuveni 3000 profesionālu policistu un vairāk nekā 1000 brīvprātīgo, kuri ikdienā palīdz nodrošināt sabiedrisko kārtību. Brīvprātīgo darba grafiks ir elastīgs – daži strādā četras stundas, citi pat divpadsmit stundu maiņas.
“Tu esi viens no kolēģiem kopā ar policistiem, kuri strādā, vienkārši nesaņem algu. Taču mums ir viss ekipējums: forma, aprīkojums, pat ieroči un elektrošoki, viss nepieciešamais. Protams, ir jākārto arī noteikti eksāmeni un pārbaudes,” skaidroja Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro.
Šobrīd policistu Latvijā ir par maz un daļa no viņiem strādā virsstundas, lai patrulētu un arī nodrošinātu kārtību masu pasākumos. Turpmāk šos pienākumus varētu veikt brīvprātīgie. Bet, lai kļūtu par tādu, būs jāiziet mācības Valsts policijas koledžā.
“Skaidrs, ka šīs apmācības nodrošinātu jau esošais mūsu akadēmiskais personāls, protams, pārņemot pieredzi no igauņiem,” pauda Kozlovskis.
Vēl abu valstu Iekšlietu ministrijas gatavo jaunu sadarbības līgumu cīņai ar organizēto noziedzību, tostarp narkotiku kontrabandu.
“Ja Šengenas robežas ir atvērtas, tad nevar būt tā, ka noziedznieki vienkārši brīvi šķērso robežu un tiesībsargājošās iestādes viņiem netiek līdzi. Tāpēc mums ir jānodrošina, ka pierobežas reģions ir drošs, ka mēs viņus vajājam un notveram,” stāstīja Taro.
“Sākot no vienkāršākām pārrobežu vajāšanām līdz kopīgām izmeklēšanas grupām. Pie tā mēs arī strādājam, un es domāju un ceru, ka eksperti faktiski savu darbu jau būs pabeiguši,” teica Kozlovskis.
Kā viens no šobrīd jau strādājošiem mehānismiem ir abu valstu ugunsdzēsēju sadarbība.
“Protams, ir zināmi tehniski izaicinājumi — piemēram, orientēšanās, kad mūsu ekipāžas ierodas Latvijas pusē, un varbūt arī neliela valodas barjera. Taču mēs redzam, ka šos izaicinājumus ir iespējams pārvarēt,” atzina Igaunijas ministrs.
Ministri uzsvēra, ka šāda praktiska sadarbība pierobežā ir viens no svarīgākajiem drošības stūrakmeņiem Baltijas reģionā.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu