Nedēļas sākumā publicētā ziņojumā Eiropas Savienības (ES) Revīzijas palāta norādījusi, ka neskatoties uz līdzšinējiem 27 valstu bloka pūliņiem dažādot kritisko izejvielu importa plūsmas, tas vēl aizvien ir ļoti atkarīgs no Ķīnas. Aģentūra “Bloomberg” ziņo, ka ES rosinās izveidot stratēģisko partnerību ar ASV kritisko izejmateriālu jomā, lai mazinātu Ķīnas ietekmi.
ES ir jāmazina bīstamā atkarība no dažādām valstīm kritisko izejvielu piegādē
Pirms diviem gadiem pieņemtais ES Kritiski svarīgo izejvielu akts paredz stiprināt 34 stratēģisko izejvielu iegūšanu bloka ietvaros, lai mazinātu pārāk lielu paļaušanos uz šādu izejvielu importu no dažām valstīm. Lielākoties tās tiek ievestas no Čīles, Ķīnas, un Turcijas.
Taču pirmdien publicētajā ES Revīzijas palātas ziņojumā teikts, ka 27 valstu bloks līdz desmitgades beigām nevarēs sasniegt noteiktos mērķus izejvielu iegūšanā. Proti, ES valstīs ir jāiegūst desmitā daļa no visām kritiski svarīgajām izejvielām. Savukārt šo izejvielu otrreizējās pārstrādes jaudām ir jāsasniedz 15 % apmērs.
Auditoru ziņojumā teikts, ka no Ķīnas tiek ievesti 97 % magnija un 71 % gallija.
Revīzijas palātas pārstāvji norāda, ka līdz šim noslēgtās stratēģiskās partnerības ar trešajām valstīm vēl nav nesušas ieguvumus.
Ziņojumā norādīts: lai arī pēdējo piecu gadu laikā ir noslēgtas 14 vienošanās par stratēģisko partnerību kritisko izejvielu iegūšanā, no 2020. līdz 2024. gadam apmēram puses auditoru pētījumā apskatīto izejvielu gadījumā imports no šīm partnervalstīm bija samazinājies.
Revīzijas palātas pārstāve Keita Pentusa-Rosimannusa norāda, ka ES šobrīd ir bīstami atkarīga no dažām valstīm kritiski nozīmīgo izejvielu piegādē. Viņa uzsver, ka ir svarīgi, lai bloka valstis saņemtos un mazinātu savu ievainojamību šajā jomā.
Meklē jaunas sadarbības iespējas ar uzticamiem partneriem
Pēdējo dienu laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas, ka ES mēģina panākt stratēģiskas vienošanās ar sabiedrotajiem nozīmīgo izejmateriālu nodrošināšanas jautājumā. Šonedēļ Vašingtonā ES, Lielbritānijas, ASV un citu tradicionālo Āzijas un Okeānijas reģiona sabiedroto valstu ministri mēģinās pārrunāt stratēģiskas alianses izveidi.
Kā norāda britu laikraksts “The Guardian”, šis pasākums tiek skatīts kā solis transatlantisko saišu atjaunošanā pēc strīdiem ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Turklāt tas pavērtu iespēju izveidot citas valstu savienības nolūkā mazināt ar Ķīnu saistītos riskus.
Atsaucoties uz zinošiem cilvēkiem, aģentūra “Bloomberg” vēsta, ka ES ir gatava tuvāko trīs mēnešu laikā parakstīt saprašanās memorandu ar ASV, kas noteiks abu pušu turpmākās rīcības plānu.
Šīs sadarbības nolūks ir kopīgiem spēkiem rast veidus kritiski svarīgo izrakteņu ieguvei bez paļaušanās uz Ķīnu.
Memorands rosina apsvērt kopīgus projektus, kā arī cenu atbalsta mehānismus. Tas arī iesaka līdzekļus, kā pasargāt Eiropas un ASV tirgus no tā, ka tos pārpludina citu valstu izrakteņi, un citiem tirgus manipulācijas līdzekļiem.
“Bloomberg” norāda, ka ES savā priekšlikumā uzstāj, lai abas puses ciena viena otras teritoriālo nedalāmību. Šī ir nepārprotama atsauce uz nesenajiem notikumiem ap Dānijai piederošo autonomo Grenlandi, par kuras iegādi interesi izrādīja Baltā nama saimnieks.
Domnīcas “Chatham House” Āzijas un Okeānijas programmas vecākā pētniece Ķīnas jautājumos Ju Dzje trešdien intervijā “Bloomberg” televīzijai vērš uzmanību, ka starp Ķīnu un ES arvien vairāk rodas domstarpības tirdzniecības jautājumos.
Viņasprāt, Pekinas nodoms ir izmantot eksporta kontroles mehānismu noteikšanu retzemju metāliem, lai iebiedētu ASV, bet jo īpaši Eiropu. Pētnieces vērtējumā ES tās rūpniecības jaudas palielināšanā vajadzētu paātrināt visu procesu – vai tas būtu saistīts ar izejvielu pārstrādi vai alternatīvu avotu meklēšanu.
“Retzemju metālu apstrāde var novest pie vides standartu pasliktināšanās. Vai Eiropas Savienība varēs no vienas puses iestāties par ļoti augstiem vides standartiem cilvēku labad, un no otras puses, īstenot kritisko minerālu apstrādi? Domāju, šeit būs jāatrod līdzsvars,” pauda Ju.
Viņa uzskata, ka ES par kritisko izejvielu nodrošināšanu ir jādomā ilgtermiņā. Savukārt līdzšinējā izejvielu piegādes apmēra saglabāšanā 27 valstu blokam ir jārīkojas ātri.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu