Krievijas armija.
Foto: REUTERS/SCANPIX
10:23, 5. februāris 2026
Krievijas iebrukums NATO un ES dalībvalstīs ir kļuvis reālāks, ņemot vērā pieaugošo spriedzi Eiropas attiecībās, uzskata daudzi Eiropas drošības un politiskie līderi. Kā raksta “The Wall Street Journal”, iepriekš tika lēsts, ka Krievija nespēs apdraudēt NATO līdz 2029. gadam. Tagad pieaug vienprātība, ka krīze varētu iestāties daudz ātrāk – pirms Eiropa būs gatava pretoties.
Krimināls
Sita, spārdīja un iegrūda grāvī: tiesā vairākus mediķus par kolēģes dzīvesbiedra nežēlīgu piekaušanu
Aivars Lembergs piedzīvojis nopietnas veselības likstas
“Varbūt jāsāk gulēt pa dienu un naktī taisīt ēst?” Rēzija Kalniņa dalās emocionālās pārdomās par elektrības cenām
“Pēc mūsu aplēsēm Krievija gada laikā spēs pārvietot lielus karaspēka apjomus,” intervijā norādījis Nīderlandes aizsardzības ministrs Rubens Brekelmans. “Mēs redzam, ka viņi jau veido stratēģiskās rezerves un paplašina klātbūtni pie NATO robežām.” Vienlaikus medijā norāda, ka acīmredzamākie Krievijas mērķi ir bijušās PSRS valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija.
NATO militārie plānotāji ir nobažījušies arī par iespējamiem Krievijas plāniem attiecībā uz Zviedrijas, Somijas un Dānijas salām Baltijas jūrā, Polijas daļām, kā arī Norvēģijas un Somijas ziemeļiem. Tiek prognozēts, ka Krievija varētu mērķtiecīgi uzbrukt arī stratēģiskajai Eiropas infrastruktūrai – pat līdz Nīderlandes ostai Roterdamā.
CITI ŠOBRĪD LASA
Militārās mācības atklāj Eiropas ievainojamību
2023. gada decembrī vācu laikraksts “Die Welt” kopā ar Vācijas bruņoto spēku “Helmut Schmidt” Universitātes kara spēļu centru organizēja mācības, kurās simulēja Krievijas iebrukumu Lietuvā. Scenārijā, kas norisinājās 2026. gada oktobrī, piedalījās 16 bijušie augsta līmeņa Vācijas un NATO amatpersonas, politiķi un drošības eksperti.
Mācībās Krievija izmantoja humānās krīzes ieganstu Kaļiņingradas anklāvā, lai ieņemtu stratēģiski svarīgo Marijampoles pilsētu Lietuvā. Krievijas apgalvojumi par “humanitāru misiju” atturēja ASV no NATO 5. panta piemērošanas. Vācija vilcinājās, un Polija, lai arī mobilizējusi spēkus, nepārcēla tos pāri robežai. Vācijā jau dislocētā brigāde neiesaistījās, jo Krievija izmantoja dronus, lai mīnētu pieejas ceļus.
“Atturēšana atkarīga ne tikai no spējām, bet arī no tā, ko ienaidnieks domā par mūsu gribu,” norādīja Vīnē bāzētais militārais analītiķis Francis Stefans Gadi, kurš spēlē attēloja Krievijas ģenerālštāba vadītāju. “Un spēles laikā mēs zinājām, ka Vācija vilcināsies. Tas mums bija pietiekami, lai uzvarētu.”
Rezultātā Krievija dažu dienu laikā, bez ASV līderības, spēra izšķirošu soli, diskreditējot NATO un nostiprinot kontroli pār Baltijas valstīm ar vien 15 000 karavīru lielu kontingentu.
Putins negaidīs, kamēr Eiropa būs gatava
Reālajā dzīvē Lietuva un tās sabiedrotie saņemtu savlaicīgus brīdinājumus no izlūkdienestiem, tāpēc šāds scenārijs būtu grūti īstenojams, uzsver Lietuvas bruņoto spēku štāba priekšnieks, aizmugures admirālis Giedrius Premeneckas. Pēc viņa teiktā, Lietuva pat bez sabiedroto palīdzības – ar 17 000 karavīru miera laikā un 58 000 pēc mobilizācijas – spētu pretoties ierobežotam draudam Marijampolē.
Turklāt Krievijai būtu jāņem vērā augstās likmes: “Ja Krievija sāktu rīkoties, NATO būtu skaidri jāpaziņo, ka šādā gadījumā tā zaudēs Kaļiņingradu.”
Eiropas amatpersonas un drošības analītiķi arī brīdina – pat bez miera līguma ar Ukrainu Krievijas armija spētu nekavējoties pārdislocēt līdz 200 000 kaujās rūdītu karavīru, vienkārši pārejot no uzbrukuma operācijām uz frontes līnijas noturēšanu. Tas ir vairāk nekā sākotnējā iebrukuma spēki 2022. gadā.
“Ja mērķis ir parādīt, ka NATO 5. pants nedarbojas un šķelt eiropiešus, tad vajadzīga tikai griba – ne milzīgs militārais pārspēks. Kāpēc gan Putinam gaidīt, līdz Eiropa būs gatava?” – vaicā bijušais Vācijas aizsardzības amatpersona Niko Lange.
Kā uzsver medijs, Krievija, visticamāk, necentīsies uzsākt ilgstošu iznīcināšanas karu pret NATO, kā tas notiek Ukrainā.
“Ilgstošs karš būtu katastrofa Krievijai, jo mēs to pārspētu ražošanā un mobilizācijā,” skaidro Norvēģijas pulkvežleitnants Amunds Osflatens. “Tāpēc, ja viņi kaut ko darīs, tad jau sākumposmā – lai iegūtu pozīcijas, kuras pēc tam var viegli aizsargāt.”
Vai 2027. gadā Krievija varētu uzbrukt Latvijai?
“The Economist” raksta: ja Krievija 2027. gadā uzbruktu kādai NATO valstij, piemēram, Latvijai, un Savienotās Valstis atteiktos iesaistīties karā, Eiropa spētu pretoties tikai īslaicīgā konfliktā.
“Institute for the Study of War” analītiķi uzsver: lai gan Putins sola neuzbrukt ES un NATO, viņam nevar uzticēties – Krievija atkārtoti pierādījusi savu gatavību ignorēt starptautiskās vienošanās savās interesēs.
Tēmas
SAISTĪTIE RAKSTI