“Es būtu gatava to darīt,” atbildot uz žurnālistu jautājumu, sacīja Siliņa. “Taču uzskatu, ka Vācijas, Francijas vai Lielbritānijas līderiem, kuri ir Labas gribas koalīcijā, jābūt pie sarunu galda kopā ar amerikāņiem, palīdzot ukraiņiem ārkārtīgi sarežģītajās sarunās.”
Igaunijas prezidents Kariss nenosauca konkrētus vārdus, taču norādīja, ka sūtni vajadzētu izvirzīt no lielas Eiropas valsts. Sūtnim jābūt tādam, ko “respektē abās pusēs”.
“Eiropas Savienībai arī ir jābūt iesaistītai sarunās. Lai gan mēs tiešā veidā nekarojam pret Krieviju, mēs daudzus gadus esam atbalstījuši Ukrainu un turpinām to darīt,” teica Kariss. “Mums vajadzētu būt teikšanai, taču, redziet, esam nedaudz nokavējušies. Varbūt mums, eiropiešiem, nevis prezidentam Trampam, vajadzēja sākt meklēt diplomātiskus risinājumus.
Pirms pāris gadiem mūsu pozīcija bija tāda, ka mēs neielaižamies sarunās ar agresoru, bet tagad bažījamies, ka neesam pie sarunu galda.”
Ideju par Eiropas sūtni sarunām par kara izbeigšanu Ukrainā atbalstījušas tādas valstis kā Francija, Itālija, Austrija, Luksemburga un Čehija. Savukārt Vācija ir pret šo ierosinājumu, jo Vladimira Putina “maksimālistiskās prasības” un nemitīgo Ukrainas pilsētu bombardēšanu ziemas spelgonī uzskata par pierādījumu, ka Kremlis nav patiesi ieinteresēts sarunās par kara izbeigšanu.