Neitrālo sportistu jautājums olimpiskajās spēlēs
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās četras dienas pēc 2022. gada Pekinas ziemas olimpisko spēļu noslēguma. Kopš tā laika Krievijas un Baltkrievijas sportisti daudzos sporta veidos ir izolēti no starptautiskām sacensībām. Taču starptautiskās sporta federācijas pamazām mīkstina diskvalifikācijas…
Pirmā starptautiskās sacensības – pieticīgas
Pagājušā gada decembra sākumā Pasaules kausa (PK) posmā Davosā pirmās starptautiskās sacensības pēc ilgāka laika aizvadīja Korosteļovs, kurš ieņēma 25. vietu 10 km brīvā stila distancē, bet sprintā viņš ierindojās 52. pozīcijā.
Sportiskie rezultāti bija pieticīgi, bet politiskā ziņā toreiz valdīja klusums, kā no pašu krievu sportistu puses, tā no pārējiem posma dalībniekiem, kuri neizvērsa nekādas akcijas vai protestus. Visi koncentrējās saviem startiem.
22 gadus vecais Korosteļovs tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem Krievijas distanču slēpotājiem. Uz sacensībām Šveicē viņš ieradās kā savas valsts līderis, iekšējās sacensībās pārspējot pat olimpisko čempionu Aleksandru Boļšunovu.
SOK ir izveidojusi mehānismu, kas ļauj atsevišķiem sportistiem startēt neitrālā statusā, ja viņi nav aktīvi atbalstījuši karu un nav saistīti ar militārajām struktūrām. Šāda prakse tika pielietota arī 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Milānas–Kortīnas olimpiskajās spēlēs apstiprināti 13 Krievijas un 7 Baltkrievijas sportisti astoņos sporta veidos. Komandu sporta veidos viņi nedrīkst piedalīties.
BBC atklātā informācija liek uzdot svarīgu jautājumu: vai “neitrālais statuss” praksē tiešām tiek piešķirts saskaņā ar SOK pašu deklarētajiem principiem?