Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvojis britu režisora Daniela Rageta iestudējums “Sapņu novele”, kura pamatā ir Saimona Stīvensa un Daniela Rageta luga, bet tā savukārt rakstīta, balstoties Artura Šniclera romānā, kopš kura sarakstīšanas šogad aprit apaļi simts gadi. Tikmēr nedēļas nogalē mums pievests klāt pasaules un īpaši Eiropas teātra vēsturē nozīmīga mākslinieka, nesen mūžībā aizgājušā režisora Roberta Vilsona darbs “UBU”.
Ko atklāj jūsu sapņi? Teātra jaunumu apskats
Šniclera prozas darbam, kas ir izdots arī latviešu valodā, gan izmantots vienskaitlis – “Sapņa novele”, un tam 20. gadsimta sākuma Vīnē bija skandaloza slava neslēptā erotiskuma dēļ.
Saukt izrādes apmeklētājus par Artura Šniclera cienītājiem gan varētu būt neliels pārspīlējums, taču uz mūsdienām pārceltā darbība nenoliedzami rit pēc Šniclera uzstādījuma, un tajā var atrast gan Karla Gustava Junga, gan Zigmunda Freida ietekmes nospiedumus.
Iestudējums iekļaujas Dailes teātra pēdējo gadu estētikā –
tas ir tehnoloģiski mūsdienīgs, ar divstāvu dekorāciju, video projekcijām un efektīgu Oskara Pauliņa gaismu partitūru, kā arī Dāvja Burmeistera mūziku, izrādē piedalās arī “dzīvā” grupa, kurā ir divi aktieri un divi mūziķi.
Izrāde ir vizualizēts sapnis, kurā eskalējas varoņu dziņas un slēptā iekāre, bet citādi kā sapni jeb ceļojumu zemapziņas labirintos to uztvert patiešām nevar. Cilvēki, ar kuriem sastopas Artura Krūzkopa varonis Frenks, brīžiem šķiet izkāpuši no dīvainām filmām, ir atsauces arī uz pasaku tēliem, bet izrādes kulminācija ir orģijas skats pirmā cēliena beigās, jo otrais cēliens aizrit, galvenajam varonim mēģinot atgriezties vēlreiz tajās pašās vietās, kur viņš jau bijis, un sastopot citu realitāti.
Šis ir vizuāli aizraujošs un nedaudz biedējošs piedzīvojums, bet nevajadzētu no tā katrā ziņā gaidīt emocionālu pārdzīvojumu.
Izrāde “Sapņu novele” Dailes teātrī
Foto: Marko Rass
Izrāde “Sapņu novele” Dailes teātrī
Foto: Marko Rass
Izrāde “Sapņu novele” Dailes teātrī
Foto: Marko Rass
Lai arī Latvijas Radio ir bijis pat atsevišķs raidījums, veltīts Roberta Vilsona iestudējuma “UBU” viesizrādēm “Hanzas peronā” šo piektdien un sestdien, gribas vēlreiz atgādināt, ka mums tiek pievests klāt teātra vēsturē nozīmīga mākslinieka, nesen mūžībā aizgājušā režisora Roberta Vilsona darbs. Iepriekšējā reize Latvijā, kad klātienē bija iespējams redzēt kaut ko no Vilsona, bija 2016. gada augustā, kad Latvijas Nacionālajā operā parādīja izrādi “Vēstule cilvēkam” ar Mihailu Barišņikovu galvenajā lomā.
Lietuvā Vilsonu ne tikai rāda viesizrādēs, bet viņu pašu teātros – pavisam drīz Kauņas drāmas teātrī būs jau otrais iestudējums, pabeigts pēc režisora nāves atbilstoši viņa iecerei “Septiņas vientulības”, bet joprojām teātra repertuārā ir arī “Dorians” – izrāde, kas tapa Kauņas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros. Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī joprojām iespējams notvert Vilsona iestudēto Pučīni “Turandotu”, tiesa, izrādi rāda blokos, jo tā ir vairāku teātru kopražojums.
Ko mums gaidīt no “UBU” jeb, lietojot latviski ierastāku vārda atveidi, “Ibī”?
Tā ir versija par Alfrēda Žarī lugu, kas ir viens no pirmajiem absurda dramaturģijas paraugiem pasaulē un vēsta par viltīgu un asinskāru viduvējību, kas laužas pie varas un tiek pie tās.
Tiek rakstīts, ka gleznotāja Žuana Miro vizuālais mantojums ir iestudējuma mākslinieciskā koda atslēga. No iepriekšējās pieredzes varu solīt tikai to, ka izrāde būs vizuāli ļoti pārdomāta un sižets tajā nebūs galvenais. Ja vēlaties jaunu pieredzi, kas pasaulē varbūt vairs nav novatoriska, tomēr pie mums joprojām reti sasniedzama, ir vērts mēģināt.
Daži atgādinājumi par notikumiem 5. februārī: Valmieras teātris Jaunajā zālē rāda Ievas Puķes autordarbu “Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?” , Willa teātrī var noķert reti rādīto jaunā aktiera Edija Klievēna monoizrādi “Būt par Zāberu”, kas ir autobiogrāfijas un nedaudz pašironiskas mistikas sajaukums.
Visbeidzot jāatgādina gan mūsu sporta līdzjutējiem, delegācijas dalībniekiem, kā arī Itālijas latviešu diasporai un tās itāļu draugiem, ka sestdien Milānas “Teatro Lirico Giorgio Gaber” Liepājas teātris rādīs “Latviešu raķetes” – veltījumu Latvijas bobsleja pirmsākumiem, kas ieguvusi “Spēlmaņu nakts” balvu.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu