Azerbaidžānas karatiesa ceturtdien piespriedusi mūža ieslodzījumu bijušajam Kalnu Karabahas jeb Arcahas “de facto” neatkarīgās armēņu republikas prezidentam Araikam Arutjunjanam, vēsta Azerbaidžānas mediji.
Arutjunjans bija Kalnu Karabahas prezidents no 2020. gada maija līdz 2023. gada septembrim.
Līderis notiesāts par “agresijas kara vadīšanu, genocīdu, terorismu un citiem noziegumiem, kas saistīti ar Armēnijas gadu desmitiem ilgo kontroli pār kalnu anklāvu”, vēsta ziņu aģentūra “Azertag”.
Pēc tam, kad 2023. gada septembrī zibenskara rezultātā Azerbaidžāna ieguva kontroli pār Kalnu Karabahu, Baku aizturēja vairākus vietējos līderus, apsūdzot viņus kara noziegumos.
Armēnija ir nosodījusi aizturēšanu un pieprasījusi viņus atbrīvot.
Baku 2025. gada janvārī sākās divas tiesas prāvas – vienā tiek tiesātas 15 bijušās amatpersonas, bet otrā – bijušais Kalnu Karabahas valsts ministrs Rubens Vardanjans.
Tiesas sēdes lielākoties notika aiz slēgtām durvīm, un valsts medijiem piekļuve tām bija ierobežota.
Armēnijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka tā veiks “visus iespējamos pasākumus”, arī vēršoties starptautiskajās tiesās, lai aizsargātu Baku tiesājamo tiesības.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahu prasījis vairākus desmitus tūkstošu dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvoja armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, lai gan līdz pat 90 % reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks atkal sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmēja Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
Lielākā daļa armēņu ir pametuši Kalnu Karabahu un devušies bēgļu gaitās uz Armēniju.
2025. gada 13. martā Azerbaidžāna un Armēnija paziņoja, ka ir pabeigušas miera sarunas, kuru mērķis bija atrisināt Kaukāza kaimiņvalstu gadu desmitiem ilgušo konfliktu, un ka abas puses ir vienojušās par iespējamā līguma tekstu.
2025. gada augustā 8. augustā Armēnijas un Azerbaidžānas pārstāvjus Baltajā namā, ASV, uzņēma valsts prezidents Donalds Tramps. Tur abas valstis parakstīja kopīgu deklarāciju par mieru, kā arī vienojās atvērt Zangezūras koridoru, kas savieno Azerbaidžānu ar tās Nahčivanas autonomo apgabalu. ASV būs ekskluzīvas tiesības pārvaldīt šo koridoru, un šo ceļu paredzēts nodēvēt par “Trampa maršrutu starptautiskajam mieram un labklājībai”.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu