Lai arī šī ziema ir auksta un salta, tomēr nav pamata cerēt, ka tās dēļ izsals ērces un citi kukaiņi, kuri mums neiet pie sirds. Nekādu lielu skādi nepiedzīvos arī dārznieku bieds Spānijas kailgliemeži, savukārt par odu daudzumu varēs spriest pēc pavasara – ja tas būs silts un mitrs, odu būs vairāk.
Latvijas Nacionālā dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns raidījumam “4. studija” skaidroja, ka aukstums tik tiešām ir viens no ziemojošo kukaiņu ienaidniekiem, tomēr var droši teikt, ka tie neizsals. Speciālists norādīja, ka šī ziema kukaiņiem ir laba sniega segas dēļ. Tā ir izveidojusies jau pirms ilgāka laika un kukaiņiem nodrošina siltākus apstākļus.
“Ja mēs runājam par kaut kādām ziemām, kad teorētiski kukaiņiem varbūt klātos grūtāk, tad tās ir ziemas, kad nav sniega, kad ir ļoti spēcīgs kailsals,” viņš norādīja.
Vietējās sugas ir labi pielāgojušās mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Lai gan bargajā ziemā vājākie indivīdi vai tie, kas nav atraduši piemērotas ziemošanas vietas, var iet bojā, sugu kopumā tas būtiski neietekmēs.
Kukaiņu pētnieks sacīja: “Daudzi kukaiņi šajā brīdī, varētu teikt pat, ir sasaluši. Viņi, protams, ir neaktīvi, nekustas, bet faktiski viņi pārcieš šo ziemu sasalstot.” Šādi pārziemo daudzas sugas, līdz ar to liels aukstums tām neskādē. Tāpat ir sugas, kuras pārziemo virs sniega un ir pielāgojušās šādiem apstākļiem.
“Ja visas ērces izsaltu, tas nozīmē, ka arī visi citi kukaiņi izsaltu,” norādīja Piterāns.
Par odiem neko šobrīd prognozēt nevar. Odu daudzumu lielā mērā nosaka mitrums, jo odu kāpuri dzīvo ūdenī. Ja pavasaris būs slapjš un silts, tad vasarā odu ir vairāk.
Izdzīvos arī kailgliemeži
Runājot par ienācēju Latvijā – Spānijas kailgliemezi, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Bioloģijas institūta direktors Arturs Stalažs bija vienisprātis ar gliemju pētnieci Dignu Pilāti – viņa portālam LSM.lv prognozēja, ka kailgliemežus dārzos redzēsim arī šovasar.
Lai arī varētu šķist, ka bargā ziema beidzot glābs dārzus no Spānijas kailgliemežiem, cerēt uz to nevajag. Patiesībā šie “neaicinātie viesi” spēj veiksmīgi pārziemot, jo parūpējušies par to jau agrā rudenī. Stalažs norādīja, ka kailgliemeži izšķīlās līdz oktobra sākumam un tiem bija gana daudz laika, lai paslēptos. Ja kāda ola aizkavējās izšķilties, tad tā gan būs pagalam, jo -2 grādi ir maksimums, ko tās var izturēt.
Pētnieks norādīja, ka šīs sugas izdzīvošanas stratēģija ir sadēt daudz olu.
“Viens gliemezis izdēj 300–400 olas, un tas ir milzīgs skaits. [Tik daudz dēj] ar domu, ka kaut kas no tā izdzīvos. Tie, kas ielīdīs dziļāk zemē visādās spraugās, izdzīvos.”
Līdz ar to kailgliemežiem rudenī pietika laika salīst dziļumā un noslēpties. “Cerēt, ka būs viņi aizgājuši bojā, nevajag,” sacīja Stalažs.
Viņš prognozēja, ka sniega kārta patiesībā ļauj tiem justies labi. Dabā gan bieži gadās tā, ka tie, kas nav ielīduši piemērotā dziļumā, aiziet bojā.
Pētnieks arī piebilda, ka kailgliemežiem vairāk kaitē sausums, nevis aukstums.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu