Notikums Mežaparkā: “Dziesma dejo. Deja skan” uzņem apgriezienus
Mijoties saulei un lietum, Mežaparka Lielajā estrādē ir aizvadīts pirmais intensīvais starpspēļu dejotāju mēģinājums vērienīgajam pasākumam “Dziesma dejo. Deja skan”. Šis pasākums, kas iecerēts kā dejas eposs “Dūna”, pulcē simtiem dejotāju, koristus un folkloras kopu dalībniekus, lai atdzīvinātu likteņupes Daugavas stāstu. Agra Daņiļeviča radītā horeogrāfija un unikālā pieeja izmantot gaismas reflektorus kā dejotāju galveno rekvizītu sola neaizmirstamu skatītāju pieredzi. Tā ir unikāla iespēja, kurā satiekas tradīcijas un mūsdienu mākslinieciskā brīvība, apvienojot dažādus deju žanrus un tautas kultūras elementus.
Agris Daņiļevičs un dejas eposa “Dūna” vīzija
Agris Daņiļevičs, pasākuma mākslinieciskais vadītājs un horeogrāfs, atzīst, ka Mežaparka unikālā vide diktē savus noteikumus, taču tas tikai mudina radoši pielāgoties un atrast kopēju valodu ar šo vietu. Viņa jaunradītais horeogrāfiskais materiāls, kas ietērpts “Dūnas” stāstā, ir emocionāli piesātināts un paredzēts gan dejotājiem, gan skatītājiem. Ikviens dejotājs, neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes, tiek aicināts dejot no sirds, radot autentisku un dziļi emocionālu izpildījumu. Daņiļevičs uzsver, ka ūdens kā stihija un Daugava kā Latvijas asinsrite ir viņa personīgās iedvesmas avots, piešķirot uzvedumam īpašu autentiskumu un dziļumu. Dejas eposa režisoriskā līnija balstās uz Daugavas stāstu, kas simboliski savieno cilvēkus, likteņus un vēsturisko atmiņu, apliecinot latviešu tautas spēku un kultūras tradīciju vitalitāti.
Solisti un mākslinieki: Gaidāmie pārsteigumi
Līdzās tūkstošiem dejotāju, koristiem un folkloras kopu dalībniekiem, “Dziesma dejo. Deja skan” uzvedumā piedalīsies arī vairāki Latvijā iemīļoti mākslinieki, tostarp Jānis Stībelis, Zigfrīds Muktupāvels un Ieva Akuratere. Viņu klātbūtne piešķirs pasākumam papildu vērtību un plašāku atpazīstamību. Intermediju dejotāju grupa, izmantojot gaismas reflektorus, radīs neierastus vizuālus efektus, kas pārsteigs skatītājus. Šo dejotāju uzdevums ir īpaši emocionāls, jo viņi izdejos upes Daugavas raksturu – radot īpašu, notikumam veidotu horeogrāfiju. Šī daļa ir īpaši nozīmīga, jo tajā piedalās arī vecāki kopā ar bērniem, piešķirot uzvedumam ģimenisku un sirsnīgu pieskārienu.
“Dūnas” stāsts un radošā komanda
Dejas eposa “Dūna” režisoriskā līnija balstīta likteņupes Daugavas stāstā, kas senākajos rakstos dēvēta arī par Dūnu. Tas simboliski savieno cilvēkus, likteņus un vēsturisko atmiņu, stāstot par Latvijas identitāti caur deju, dziesmu, folkloru un mūsdienu kustību. Šī ir uzveduma emocionālā kodola būtība. Radošajā komandā darbojas idejas autors un producents Edžus Arums, muzikālās daļas vadītājs Uģis Prauliņš, mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, horeogrāfs un virsvadītājs Agris Daņiļevičs, režisore Ilze Jakubovska un scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Kopā viņi veido vienotu un elpu aizraujošu mākslas darbu, kurā saplūst dejas valoda, mūzika, dziesma un inovatīva scenogrāfija. Gaidāmais pasākums solās būt ne tikai grandiozs dejotāju pulcēšanās, bet arī dziļš kultūras notikums, kas stiprinās latviešu tautas vienotības sajūtu un saglabās vēsturisko atmiņu.