Oficiālie treniņi Kortīnas olimpiskajā ledus trasē iepriecinājuši kamaniņu braucējus Kristeru Aparjodu un Gintu Bērziņu, kuriem jau sestdien un svētdien paredzēti vieni no pirmajiem Latvijas delegācijas startiem 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Abi saunā ar LTV vienprātīgi atzina, ka vien nesen uzbūvētā Kortīnas trase viņiem ļoti iet pie sirds.
Saruna ar Kristeru Aparjodu
Kamaniņu braucēji otrdien izmēģināja trasi tikai no dāmu starta, bet trešdien un ceturtdien veica oficiālos braucienus no augšējām virāžām. “Kā es parasti saku, vakar [otrdien] bija tāda ledus sajušana zem kamanām, lai saprastu, kādā virzienā tās nes, taču no tā nevar veikt objektīvus secinājumus.
No augšējās starta vietas jau ir īstie ātrumi, trajektorijas, līnijas un viss pārējais,” pēc otrās treniņu dienas stāstīja viens no Latvijas izlases līderiem Kristers Aparjods.
Viņš starp 25 dalībniekiem pirmajā braucienā sasniedza tikai 20. rezultātu, bet nākamjos bija 4., 5. un 7. ātrākais. “Pirmais brauciens neizdevās tāds, kādu es gribēju, taču tas laikam ir man raksturīgi. Parasti tajā es vairāk vēroju, kas notiek trasē, kādas līnijas zīmē kamanas un kāds vispār ir trases plūdums. Otrajā braucienā visas rupjākās pirmā brauciena kļūdas izlaboju un paliek tikai nianses,” skaidroja 27 gadus vecais Aparjods, kuram Kortīnā būs jau trešās olimpiskās spēles. Viņš neslēpj, ka līdz sacensību sākumam laika ir ļoti maz – atlicis vien pa diviem treniņu braucieniem ceturtdien un piektdien.
Stabilāk pirmos divus treniņu braucienus veica Gints Bērziņš, kurš pa divām reizēm sasniedza 7. un 8. rezultātu. Viņš 23 gadu vecumā gatavojas savam otrajam olimpiskajam startam. “Īsti pat neatceros, kā jutos debijā, bet pirms šīm olimpiskajām spēlēm jau mājās bija uztraukums. Atbraucot uz šejieni, naktīs nevaru pagulēt no prieka – nevaru sagaidīt šīs sacensības,” sarunas sākumā sacīja jaunais sportists, piebilstot, ka līdzšinējā pieredze Kortīnā ir “baigi forša”.
Līdzīgi kā pieredzējušākais kolēģis, arī Bērziņš sacīja, ka pirmais treniņbrauciens bijis kā taustīšanās, bet otrais jau bijis tuvāk patiesībai. “Izlaboju kļūdas, kas man krājās jau kopš nometnes, kad šeit bijām iepriekš [rudenī]. Mazas kļūdas vēl ir palikušas, taču tās ir elementāri izlabojamas. Nekā smaga, tikai uz niansēm vēl jāstrādā,” norādīja Bērziņš. Viņš ir gandarīts par to, ka jau šobrīd no pirmajiem veiktajiem diviem treniņiem kopā var salikt ļoti labu braucienu – tas nozīmē, ka trase padodas labi.
“Pārējais jau būs atkarīgs no tehnikas, bet ar to strādā Inārs Kivlenieks, tāpēc man ir pārliecība, ka viss būs labākajā kārtībā.”
Saruna ar Gintu Bērziņu
Ritmiska un plūstoša trase ar latvisku ledus akcentu
Jau pēc iepriekšējām nometnēm, raksturojot jauno olimpisko trasi, tā saucamo renes sporta veidu pārstāvji nereti izcēluši piņķerīgās 4. un 5. virāžu. “Tā ir interesanta vieta,” piekrita Bērziņš.
“Mēs no sava skatpunkta redzam, ka braucam nevis virāžā, bet gan sienā – priekšā redzam tikai baltu ledu. Tā ir īsa un ātra, tāpēc pat nezini, kur tā tevi izmetīs – vai pagūsi tajās sekundes simtdaļās izdarīt visas lietas.”
Viņu pirms ierašanās uz olimpiskajām spēlēm vairāk satraukusi 11. virāža, kas sagādājusi problēmas iepriekš, tomēr šoreiz to izdevies izbraukt ļoti labi. “Neteiktu, ka šeit būtu kāda atslēgas virāža. Visa trase kaut kādā ziņā ir liela atslēga,” secināja Bērziņš. Viņš apgalvoja, ka Kortīnas trase viņam jau no pirmajiem braucieniem tajā kļuvusi par iecienītāko starp visām citām. “Man patīk tas ritms no virāžas uz virāžu. Tā ir plūstoša, ledus ir ideālā stāvoklī. Par to jāpateicas latviešu strādniekiem, jo neviens meistars nesagatavo trasi tā, kā to dara latvieši,” astoņus tautiešus, kuri rūpējas par ledus kvalitāti Kortīnas trasē, paslavēja Bērziņš.
Arī Kristers Aparjods neslēpa, ka viņam ļoti patīk Kortīnas trase. To apliecina arī rezultāti, jo tieši tajā viņš nedēļu pirms olimpiskās sezonas sākuma notikušajās testa sacensībās izcīnīja otro vietu – tik augstu viņam Pasaules kausa turpinājumā tā arī nav izdevies vairs tikt. “Tā ir sanācis, ka pašas pirmās sacensības sezonā bija arī veiksmīgākās līdz šim. Kā jau olimpiskajā sezonā… Es neatceros sacensības šosezon, kur nebūtu veikti kādi izmēģinājumi, kaut kas jauns pārbaudīts. Protams, fokuss ir uz visas sezonas garumu, taču galvenais uzsvars ir uz olimpisko startu,” Kristers neslēpa, ka sezonas gaitā četras piecas reizes ir veiktas radikālas izmaiņas kamanu regulējumos, un tas atstājis iespaidu uz snieguma stabilitāti. “Es domāju, ka visu darām pareizi, ko parāda arī rezultātu tendences treniņos šeit.”
Ciematā starp darbnīcu, istabu un ēdnīcu
Abi sportisti ir arī istabas biedri olimpiskajā ciematā, kas gan esot neierasti Kristeram, kurš Pasaules kausa sezonas gaitā dzīvojot viens. “Ciematiņā ir labi. Pieķēru sevi pie domas, ka pagaidām nekas nenovērš uzmanību. Kur eju, visur tas ir mērķtiecīgs process – – uz darbnīcu, uz treniņu, uz ēdnīcu vai uz istabu atpūsties. Nav nekādas tusēšanas apkārt. Trīs dienas pagājušas lietderīgi,” Aparjods ir apņēmības pilns šādā režīmā dzīvot līdz pat sacensību beigām. Pēc tam jau varēšot arī mazliet brīvāk izbaudīt olimpisko atmosfēru. “Tā ir atšķirība no manām pirmajām olimpiskajām spēlēm [Phjončhanā], kur domas šaudījās visos virzienos, jo viss bija tik jauns un liels, un vēl olimpiskie riņķi! Tagad ir sajūta, ka esmu atbraucis izdarīt savu darbiņu,” sacīja kamaniņu braucējs.
Gints Bērziņš puspajokam šķendējas, ka iekārtošanās laikā istabiņā izlozē ieguvis sliktāko gultu: “Man tās galā ir skapis. Tā kā abi esam augumā raženi vīri, tas mazliet traucē.” Kopumā gan viss esot kārtībā – ciemats ir liels, tāpēc maršrutā starp istabu, kamanu telpu un ēdnīcu sakrājas arī nepieciešamais ikdienā noejamo soļu daudzums.
Atšķirībā no Pasaules kausa sacensībām, kur uzvarētāji kamaniņu braukšanā tiek noteikti divu braucienu summā, olimpiskajās spēlēs vīriešu un sieviešu vieninieku konkurencē sportistiem jāveic četri braucieni. Aparjods un Bērziņš startēs sestdien un svētdien. Viens no viņiem pārstāvēs komandu arī stafetes sacensībās 12. februārī.
KONTEKSTS:
Kamaniņu braucēji Latvijas delegācijā ir starp galvenajiem godalgu pretendentiem. Tieši šajā sporta veidā izcīnīta puse no 10 olimpiskajām medaļām ziemas spēlēs kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas, tostarp vienīgā – iepriekšējās, kas 2022. gadā notika Pekinā.
Ziemas olimpiskās spēles plašā teritorijā Ziemeļitālijā risināsies no 6. līdz 22. februārim sešos puduros – Milānā, Anterselvā, Kortīnā, Bormio, Livinjo un Predaco–Tesero. Latvijas sportisti startēs piecos puduros.
Latvijas delegācijā ir iekļauti 68 sportisti, kuri piedalīsies deviņos sporta veidos, to skaitā startēs arī vīriešu hokeja valstsvienība.