Saeima ceturtdien, 5. februārī, nebalsoja par opozīcijas frakcijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) prasīto neuzticības izteikšanu premjerei Evikai Siliņai (“Jaunā Vienotība”), jo opozīcijas frakcijas pēc samērā ilgām debatēm galu galā izvēlējās balsojumā nepiedalīties, “noraujot kvorumu”.
Šis bija jau sestais Siliņas demisijas pieprasījums, kas Saeimā prasīja ilgas deputātu debates, taču galu galā līdz balsojumam netika.
Siliņas demisiju neatbalstīja 46 deputāti – galvenokārt no koalīcijas frakcijām, bet pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama atturējās. Savukārt 34 opozīcijas frakciju deputāti balsojumā nepiedalījās, līdz ar to Saeimas sēdē netika nodrošināts kvorums.
Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu, tas ir, 50 deputāti, kas ir minimālais deputātu skaits jeb kvorums.
Pēc diviem neveiksmīgiem balsojumiem sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz turpmākam Saeimas prezidija lēmumam.
Otrā balsojuma rezultāti
Foto: Kadrs no “saeima.lv”
Koalīcija opozīcijai pārmet nenopietnu attieksmi pret darbu
“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics portālam LSM.lv opozīcijas rīcību ceturtdien raksturoja kā traģikomisku. “Es pat nezinu, kā to nosaukt. Jau sesto reizi prasa premjeres demisijas pieprasījumu, bet pirmo reizi paši norauj kvorumu savam pieprasījumam. Tas ir zaudētāju piegājiens, parāda nenopietnu attieksmi pret darbu,” sacīja Jurēvics.
Pirms nonākšanas pie balsojuma vairāki opozīcijas deputāti kāpa tribīnē un pauda savas domas par to, kāpēc šis demisijas pieprasījums būtu jāatbalsta.
Piemēram LPV deputāte Maija Armaņeva (LPV) uzsvēra, ka valdība nepieņem lēmumus tautas labā, netiek labotas kļūdas, bet “iepakotas sabiedrisko attiecību frāzēs”. Viņa valdībai pārmeta reģionu iztukšošanos. Tāpat deputāte uzsvēra, ka valdība sniedzot tikai solījumus, bet rezultāti netiek uzrādīti.
Vienlaikus opozicionāri pārmeta Siliņai neierašanos uz Saeimas sēdi, kurā paredzēts uzticības balsojums. “Jau sesto reizi pieprasam viņas demisiju,” pauda deputāte Svetlana Čulkova (“Stabilitātei!”). Deputāte jau atkārtoti pauda, ka, viņasprāt, iesniegto demisijas pieprasījumu skaits liecinot par Siliņas nespēju pildīt savus pienākumus.
Taču, kad pienāca laiks balsojumam, kaismīgās debates apklusa – opozīcija izvēlējās par labu kvoruma “noraušanai”.
“Tas ir tā, kā pasūtīt ēdienu uz viesnīcas numuriņu, bet tad, kad jums to atnes, pateikt – nē, es šo neesmu pasūtījis. Bet nekas traģisks jau nav noticis ar šo klaunādi,” opozīcijas rīcību komentēja Jurēvics, norādot, ka ceturtdienas parlamenta sēdē izskatīti arī būtiski jautājumi.
Visticamāk, Saeima pie jautājuma par Siliņas demisijas pieprasījumu atgriezīsies nākamajā parlamenta sēdē.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs prognozēja, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām oktobrī, šādi vai līdzīgi “populistiski opozīcijas gājieni varētu sekot diezgan bieži”.
Šoreiz Siliņai pārmet saistībā ar Eiropas Migrācijas paktu un “Rail Baltica” uzraudzību
Šoreiz opozīcija aicināja izteikt neuzticību Siliņai saistībā ar imigrācijas jautājumiem, dzelzceļa projektu “Rail Baltica” un valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem.
LPV pārmeta, ka, atšķirībā no Igaunijas, Siliņas vadītajam Ministru kabinetam Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma paktā nav izdevies panākt Latvijas atzīšanu par valsti, kas saskaras ar ievērojamu migrācijas spiedienu un ir klasificējama kā “riska valsts”, tāpēc Latvija nevarēšot izvairīties no migrantu uzņemšanas vai būtiski samazināt dalību migrantu pārvietošanā.
Tāpat partija premjerei pārmeta nepietiekamu “Rail Baltica” projekta politisko uzraudzību, izmaksu kontroli un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu. LPV ieskatā, valdība arī neesot spējusi tikt galā ar strauji pieaugošo valsts parādu, ekonomisko stagnāciju, augsto inflāciju un pārtikas cenu kāpumu.
Pati Siliņa uz Saeimas sēdi, kurā pieprasīta viņas demisija, nebija ieradusies, jo piedalās pasaules valdību samitā Apvienotajos Arābu Emirātos.
KONTEKSTS:
Premjere jau pirms trīs nedēļām – 15. janvārī – izturēja opozicionāru – Nacionālās apvienības deputātu – iesniegto demisijas pieprasījumu saistībā ar valsts piešķirto finansējumu sabiedriskajam medijam, lai veidotu saturu krievu valodā.
Saeimas opozīcijas partijas Siliņas demisiju 2025. gadā bija pieprasījušas četras reizes, tomēr visus parlamenta uzticības balsojumus premjere izturēja.
Evikas Siliņas vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts 2023. gada 15. septembrī.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu