Zema gaisa temperatūra, kas pieturas ilgi, sen Latvijā nav bijusi. Tāpēc ir radies brikešu, malkas un granulu deficīts – lielveikalos bieži vien nav vispār neviena no šiem kurināmā veidiem. Tas vedina uz bažām, vai kaut kas līdzīgs nedraud arī citos sektoros – gāze, šķelda un arī elektroenerģijas ražošana.
Vai resursu Latvijā pietiek un vai pietiks, ja nu pēkšņi ziema turpinās būt tik barga vēl ilgi? Kādu ietekmi pašreizējais aukstums atstās uz energoresursu cenām? Ko tas nozīmē iedzīvotājiem un uzņēmumiem?
Nav tik traki, un turpmāk būšot labāk
“Elektroenerģijas sektorā, neskatoties uz būtisku cenu pieaugumu, šobrīd vērojamās svārstības nav uzskatāmas par anomālām – vidējā elektroenerģijas cena janvārī ir bijusi aptuveni līdzvērtīga cenai, kādu vērojām arī 2025. gada februārī (vidēji ap 150 EUR/MWh), aptuveni līdzīgi ir bijuši arī elektroenerģijas ražošanas apjomi Baltijas valstīs. Ņemot vērā apstākli, ka Baltijas valstīs turpinās atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu pieaugums, ir prognozējams, ka jau nākamajos mēnešos elektroenerģijas cenas, līdzīgi kā 2025. gadā, strauji samazināsies, nodrošinot arī vidējās cenas samazinājumu, un, attiecīgi, šobrīd nav pamata prognozēm, ka elektroenerģijas tirgotāji būs spiesti pārskatīt cenas arī fiksētās cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumos, kurus izmanto pārliecinošs vairākums (ap 90%) mājsaimniecību un būtiska daļa (61%) uzņēmumu un iestāžu,” intervijā “nra.lv” sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.
Bijis vērojams pat biomasas cenas kritums
Gunārs Valdmanis pauda, ka, balstoties uz Latvijas siltumenerģijas ražotāju asociācijas apkopotajiem datiem, secināms, ka koksnes biomasas kurināmā (šķeldas) cenas tirdzniecības darījumiem biržā “Baltpool” 2026. gada janvārī ir saglabājušās līdzīgas, kādas tās bija 2025. gadā, sasniedzot aptuveni 24-25 EUR/MWh, turklāt, salīdzinot ar janvāra pirmo nedēļu, janvāra otrajā nedēļā ir bijis vērojams pat cenas kritums par aptuveni 4%.
Arī vērtējot cenu svārstības gada griezumā, proti, šķeldas cenu salīdzinājumu vasarā un apkures sezonas laikā, novērojams cenu svārstību apjoms un arī cenu līmenis gan 2025. gadā, gan 2024. gadā ir bijis teju identisks – gan 2024., gan 2025. gada jūlijā cenas ir bijušas aptuveni ap 20 EUR/MWh, savukārt apkures sezonas vidū, janvārī, tās mēreni pakāpās līdz 24-25 EUR/MWh. Vienlaikus ir vērojams, ka nelielas cenas svārstības dažu procentu robežās ir vērojamas praktiski katru nedēļu, turklāt, salīdzinot situāciju Baltijas valstīs, ir redzams, ka šādas svārstības notiek visās Baltijas valstīs, turklāt svārstības nav vienlaicīgas.
Kopumā operatīva koksnes biomasas kurināmā jeb šķeldas cenu sākotnējā analīze mums norāda uz to, ka šķeldas resursu tirgū valda salīdzinoša stabilitāte un nav vērojamas pazīmes, ka šī energoresursu piegādes un tirdzniecība būtu ierobežota piegādātāju loka rokās un ka nozarē būtu nepietiekama konkurence, uzskata KEM pārstāvis.
Turpinājumā saruna ar G. Valdmani.
Vai pietiek gāzes Inčukalnā? Vai ir pietiekamas sašķidrinātās gāzes rezerves? Vai šo resursu cena nekļūs pārmēru milzīga?
2026. gada 28. janvārī dabasgāzes cena vairumtirdzniecības tirgū (TTF Natural Gas Futures) sasniedza 38,86 EUR/MWh, kas, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša beigām (2025. gada 30. decembri), kad cena sasniedza 28,61 EUR/MWh, ir vērā ņemams pieaugums par aptuveni 36%. Vienlaikus jāpiebilst, ka, salīdzinot ar atbilstošajiem periodiem gadu iepriekš, 2025. gada janvāri un 2024. gada decembri, dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas joprojām ir būtiski zemākas – dabasgāzes vairumtirdzniecības cena 2025. gada 31. janvārī bija 45,4 EUR/MWh jeb par 17% augstāka nekā šobrīd, savukārt 2024. gada 30. decembrī cena sasniedza 43,6 EUR/MWh un bija par 52% augstāka nekā cena 2025. gada decembra beigās. Arī dabasgāzes cenu svārstības periodā no 2024. gada novembra līdz 2025. martam ir bijušas aptuveni līdzīgas un pat mazākas nekā svārstības, kuras varam novērot no 2025. gada novembra līdz 2026. gada janvāra beigām – cenu svārstību amplitūda iepriekšējā apkures sezonā bija aptuveni līdz 15 EUR/MWh, savukārt šajā apkures sezonā tā līdz šim ir bijusi ap 10 EUR/MWh. Tas norāda, ka globālajā energoresursu tirgū šobrīd ir vērojama līdzīga un pat stabilāka situācija, nekā tas ir bijis gadu iepriekš, un atbilstoši, balstoties uz šobrīd pieejamo informāciju par būtiskākajiem energoresursu, tai skaitā dabasgāzes, cenu ietekmējošajiem faktoriem, nav pamata prognozēm, ka dabasgāzes lietotājiem saistībā ar norisēm globālajā tirgū ir sagaidāms cenu kāpums.
Arī dabasgāzes cenas gala lietotājiem, tai skaitā mājsaimniecībām, 2025. gada laikā ir saglabājušās salīdzinoši stabilas, un, piemēram, dabasgāzes lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai, ir piedzīvojušas maznozīmīgas svārstības – 2026. gada janvārī šiem klientiem mazumtirgotāju piedāvātā cena bija aptuveni 0,069 EUR/kWh (bez PVN un akcīzes nodokļa), savukārt 2025. gada janvārī tā sasniedza 0,062 EUR/KWh, attiecīgi gada laikā cenām palielinoties no 2025. gada 3. ceturkšņa. Savukārt lielākiem lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto, piemēram, apkurei, tirgotāju cenas 2026. gada janvārī (12 mēnešiem, ar nosacījumu, ka līgums var stāties spēkā no marta) sasniedza aptuveni 0,0369 EUR/kWh (bez nodokļiem), kas ir pat zemāka cena nekā dabasgāzes šī brīža cena vairumtirdzniecības tirgū. Ņemot vērā apstākli, ka dabasgāzes tirgotāji nav pārskatījuši lietotājiem piedāvātās cenas, kā arī joprojām vērojamo stabilitāti vairumtirdzniecības tirgū, kurā šobrīd vērojamais svārstību apjoms ir raksturīgs apkures sezonai un nenorāda uz paliekošām dabasgāzes cenas kāpuma tendencēm, ir pamats prognozēt, ka dabasgāzes lietotājiem saistībā ar šobrīd vērojamām norisēm globālajā tirgū nav gaidāmas cenu izmaiņas.
Vērtējot svārstības 2025. gadā, atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotajai informācijai, dabasgāzes vidējā svērtā mazumtirdzniecības tirgus cena Latvijā 2025. gada 3. ceturksnī pieauga līdz 54,46 EUR/MWh mājsaimniecību segmentā un samazinājās līdz 40,79 EUR/MWh juridisko lietotāju segmentā. Salīdzinājumā ar 2024. gada 3. ceturksni cenas bija attiecīgi par 7,26% augstākas mājsaimniecību segmentā un par 5,8% zemākas juridisko lietotāju segmentā. Papildus dabasgāzes cenai kopējo maksājumu veido sadales pakalpojumi, pārvades pakalpojumi, akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis.
Inčukalna pazemes gāzes krātuves krājumi (IPGK) 2026. gada 25. janvārī veidoja aptuveni 8,49 teravatstundas (TWh), kas ir līdzvērtīgs apjoms 34% no dabasgāzes krātuves kopējās tehniskās ietilpības, un aptuveni 48% no dabasgāzes krājumu apjomiem, kas bija iesūknēti IPGK iesūknēšanas sezonas noslēgumā.
Vērtējot IPGK joprojām pieejamo dabasgāzes apjomu, ir būtiski ņemt vērā, ka krātuvē joprojām esošais dabasgāzes apjoms ir plānots klientu pieprasījuma segšanai visos mēnešos, kuros ir augsts pieprasījums pēc siltumenerģijas un kurināmā tā ražošanai, un Baltijas valstīs šis periods ar paaugstinātu pieprasījumu tradicionāli ilgst no novembra līdz aprīlim, kas nozīmē to, ka šobrīd Baltijas valstis un citi dabasgāzes lietotāji ārpus reģiona, piemēram, Somijā aptuveni trīs mēnešos no pieciem mēnešiem ar tradicionāli intensīvāku pieprasījumu pēc dabasgāzes ir izlietojuši nedaudz vairāk nekā pusi no plānotā apjoma.
Jāpiemin, ka Latvijas dabasgāzes gada patēriņš pēdējo gadu laikā veido aptuveni 8,5-9 TWh gadā, kas nozīmē, ka krātuvē joprojām ir pietiekams apjoms, lai segtu Latvijas gada patēriņu aptuveni 90-100% apjomā.
Šāda dabasgāze patēriņa dinamika norāda uz to, ka dabasgāzes krājumu apjoms joprojām ir pietiekams, lai segtu prognozējamo lietotāju pieprasījumu nākamajos mēnešos, turklāt dabasgāzes piegādes uz Baltijas valstīm joprojām tiek nodrošinātas arī caur sašķidrinātās dabasgāzes termināli Klaipēdā, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes termināli Inko (bija piegāde 26.01., un nākamā plānotā ir 24.02.). Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa iesūknēšanas apjomi Lietuvas sistēmā 27. janvārī sasniedza 4781 MWh stundā, savukārt iesūknēšanas apjomi no Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmā sasniedza 886 MWh stundā, kas ir aptuveni līdzvērtīgs apjoms Latvijas lielākās termoelektrostacijas, Rīgas TEC-2, dabasgāzes patēriņam vienā elektrostacijas energoblokā stundas laikā.
Ņemot vērā minēto, šobrīd nav pamata prognozēm par to, ka Baltijas reģions varētu saskarties ar dabasgāzes deficītu. Turklāt Latvijas energoapgādes drošības vajadzībām krātuvē tiek glabātas arī rezerves 1,8 TWh apjomā, kas ir pietiekams apjoms, lai nodrošinātu Rīgas termoelektrostaciju elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrādi ar to maksimālo jaudu aptuveni 100 dienas.
Vērtējot 2025. gada rudenī pieņemto lēmumu par zemāku IPGK piepildījuma līmeni, izmantojot ES noteikumos paredzēto, Latvijas kopējā nostāja nav mainījusies – ņemot vērā apstākli, ka reģionā dabasgāzes piegādes arī apkures sezonas laikā atšķirībā no situācijas pagātnē var tikt īstenotas arī pa cauruļvadiem, IPGK kopējā ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu apkures sezonā, kā arī apstākli, ka Latvijas lietotāju vajadzībām nepieciešamais dabasgāzes krājumu apjoms tiek nodrošināts arī ar drošības rezervēm, krātuves piepildījuma līmeņa paaugstināšanai nav pienācīga pamatojuma Latvijas energoapgādes drošības apsvērumos.
Jāpiebilst, ka Klimata un enerģētikas ministrija savas kompetences ietvaros neapkopo informāciju par Latvijā uzglabātās sašķidrinātās dabasgāzes uzkrājumiem un Latvijā, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, arī nav infrastruktūras šādu krājumu veidošanai apjomā, kas būtu vērtējams kā apgādes drošībai nozīmīgs. Tāpat arī ministrija neapkopo informāciju par tirgotāju krājumos esošajiem sašķidrinātās naftas gāzes krājumiem – tas ir saistīts ar apstākli, ka sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš energoapgādes komersantu (siltumenerģijas vai elektroenerģijas) ražotnēs ir ļoti nebūtisks, turklāt naftas gāzes piegādes un aprite ir cieši saistīta ar naftas pārstrādes rūpniecības darbību. Ņemot vērā to, ka naftas gāzes transportēšanai netiek izmantoti cauruļvadi, bet gan sauszemes vai jūras transports, un tās pieejamība ir praktiski līdzvērtīga kā citiem naftas produktiem vairāku ražotāju konkurences apstākļos, normatīvais regulējums neparedz obligātu sašķidrinātas naftas gāzes krājumu veidošanu.
Spriežot pēc “Latvenergo” pēdējā laikā paustā, elektroenerģiju uzņēmums ražo vareni – tad jau cenai nevajadzētu strauji kāpt… Taču patērētāji ar bažām gaida, kādi būs janvāra un februāra rēķini par elektrību – gan cena, gan patēriņš ir bijis daudz lielāks nekā laikā, kad nebija tik auksti.
Neskatoties uz to, ka Latvija patiešām šobrīd pilnībā nodrošina sevi ar elektroenerģiju un spēj arī zināmu daļu eksportēt, ir būtiski atzīmēt, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā elektroenerģijas ražošanas apjoms ir zemāks nekā patēriņš, tāpēc būtiska daļa no Baltijā pieprasītās elektroenerģijas ir jāimportē no Polijas, Somijas un Zviedrijas, tāpēc var pamatoti apgalvot, ka cenas svārstības un šobrīd vērojamo cenas kāpumu elektroenerģijas tirgū būtiski ietekmē arī importētā elektroenerģija. Vienlaikus jāatzīmē, ka cenu svārstības vairumtirdzniecības tirgū tiešā veidā pilnīgi noteikti neskars lielāko daļu lietotāju, jo aptuveni 85-90% mājsaimniecību izmanto elektroenerģijas tirdzniecības līgumus ar fiksētu cenu, savukārt uzņēmumu vidū šādu lietotāju skaits ir aptuveni 61%.
Vai KEM kādā veidā piedalās ar ieteikumiem, piedāvājumiem, lai mīkstinātu finansiālu triecienu mājsaimniecībām un arī uzņēmumiem?
KEM uztur dialogu ar iesaistītajām pusēm, tostarp pašvaldībām un energoapgādes uzņēmumiem, lai identificētu aukstā laika ietekmi uz lietotāju rēķiniem un par iespējām atbalstīt mazāk aizsargātos lietotājus, tomēr šobrīd, atbilstoši KEM vērtējumam, ir būtiski ņemt vērā faktu, ka iespējamais sociālekonomiskais slogs apkures mēnešos nav saistīts ar būtisku energoresursu cenu kāpumu (atskaitot cenu izmaiņas granulām, kuras kopumā Latvijā tiek patērētas ievērojami mazāk nekā citi energoresursi), tāpēc kā iederīgākais atbalsta veids būtu vērtējams mājokļu pabalsts, kas mērķēti varētu tikt piešķirts ar pašvaldību starpniecību.
Vai KEM ir plāns gadījumam, ja kādas avārijas vai agresīvo kaimiņvalstu kiberuzbrukuma dēļ “nodzisīs elektrība” plašā apvidū vai pat visā Latvijā?
“KEM sadarbībā ar pārvades sistēmas operatoru AS “Augstsprieguma tīkls”, kas ir atbildīgais par elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības stabilitāti un drošību, jau kopš Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir pievērsusi uzmanību elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības drošībai un spējai atsākt tās darbību pēc pilnīgas sistēmas nodzišanas. Latvijā ir vairākas elektroenerģijas ražotnes, kuru darbība ar autonomu, nelielu ģeneratoru palīdzību var tikt uzsākta arī pilnīgas elektropārvades sistēmas nodzišanas apstākļos, šādi pakāpeniski atjaunojot energoapgādi patērētājiem un nodrošinot citu elektroenerģijas ražošanas avotu iespējas nodot saražoto elektroenerģiju tīklā.
Papildus turpinās darbs pie infrastruktūras stiprināšanas, arī izmantojot Eiropas līdzfinansējumu. Tā Baltijas valstis un Polija saņems 112 miljonu eiro vērtu Eiropas atbalstu infrastruktūras drošībai un aizsardzībai,” sacīja KEM amatpersona Gunārs Valdmanis, aicinot pārliecināties par informāciju šādā vietnē.
Pirms gada bija aktualizējies Eiropas Komisijas juridiskais plāns, kas paredz jau 2027. gadā aizliegt virtuves malkas krāsnis un malkas apkures ierīces. Pēc Čehijas un citu valstu asiem iebildumiem tas tika atlikts. Vai starplaikā no EK puses šajā virzienā ir bijušas kādas jaunas aktivitātes (spiediens?), un kāda ir KEM nostāja pret plāniem aizliegt malkas apkuri?
Precīzi pamatojot ar faktos balstītu informāciju, mēs varam sekmīgi pārstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses arī Eiropā. Mēs skaidri zinām, ka malka un biomasa arī turpmāk Latvijai būs svarīga energoresursu struktūras sastāvdaļa, nodrošinās enerģijas pieejamību un stiprinās energoapgādes drošumu. Latvijai malkas un biomasas izmantošana ir nozīmīga, tā deva iespēju sekmīgi pārtraukt enerģijas importu no Krievijas. Svarīgi, ka malka ir ilgtspējīgs, vietējais resurss, kas palīdz nodrošināt enerģētisko neatkarību. Turklāt ir situācijas, kad malka un biomasa iedzīvotājiem ir vienīgais pieejamais apkures avots, tāpēc man ir gandarījums, ka ar metodisku darbu esam panākuši, ka arī pēc 2030. gada malka un biomasa ir iekļautas Eiropas atjaunīgo energoresursu sarakstā un to lietošana nebūs saistītas ar papildu izmaksām. Vienīgais jautājums, kas jāprecizē, ir par malkas apkuri pilsētās. Tas ir saistīta ar gaisa kvalitāti (mikrodaļiņām) blīvi apdzīvotās vietās.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā