Naudas izkrāpšana no iedzīvotājiem kļuvusi par aktuālu problēmu ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Somijas iedzīvotāji pērn šādā veidā zaudējuši apmēram 70 miljonus eiro.
Somijas sabiedriskais medijs, atsaucoties uz Finanšu iestāžu asociāciju, vēstīja, ka krāpnieki izmanto dažādas shēmas.
Visizplatītākā metode bija tā dēvētie pikšķerēšanas uzbrukumi, ar kuru palīdzību nozagti apmēram 22 miljoni eiro. Noziedznieki sākotnēji no personas izvilina internetbankas piekļuves vai maksājumu kartes datus, bet vēlāk noņem naudu no attiecīgā bankas konta.
Organizācija arī informēja, ka gada laikā krāpnieki mēģināja nozagt apmēram 150 miljonus eiro, taču bankām izdevās daļu naudas atgūt vai bloķēt daļu pārskaitījumu.
Salīdzinājumā ar 2024. gadu šādu noziegumu skaits ir būtiski pieaudzis. Aizpērn bija mēģinājumi nozagt apmēram 107 miljonus eiro un bankām izdevās atgūt vai bloķēt apmēram 40 % no šīs summas.
KONTEKSTS:
23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izmānījuši Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro, informēja Valsts policijā.
Izplatītākais krāpšanas veids bija telefonkrāpniecība, otrajā vietā – krāpnieciskās īsziņas. Vienlaikus 2025. gadā aktuālas saglabājās investīciju krāpšanas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu