Latvijas Nacionālajā teātrī jauniestudējums balstīts uz patiesiem notikumiem

Latvijas Nacionālais teātris ar 107. sezonu atklāj jaunu, aizraujošu iestudējumu – krimināldrāmu “Ko var cilvēks”, kas sola iekarot skatītāju sirdis ar savu intrigu un dziļajām cilvēciskajām dilemmām. Šis darbs, balstīts uz patiesiem notikumiem, vēstīs par sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju Ritu Aksenoku, atklājot sarežģītu un spriedzes pilnu krimināldrāmu. Pirmizrāde gaidāma 25. septembrī teātra Aktieru zālē.

Drosmīga sadarbība un jauni talanti

Šis vēstījums iezīmē režisora Roberta Daubura debiju Latvijas Nacionālajā teātrī. Viņa radošā iecere atdzīvojas caur latviešu rakstnieka Jāņa Joņeva oriģināldramaturģiju. Joņevs, kurš pazīstams ar saviem psiholoģiski dziļajiem un sabiedrības norisēm pievēršošajiem darbiem, šoreiz pievērsies krimināldrāmas žanram, piešķirot tam savu unikālo stilu. Abi mākslinieki, savstarpēji iedvesmojoties, ir veikuši nozīmīgu pētniecisko darbu, personīgi iepazīstoties ar Ritu Aksenoku, lai radītu pēc iespējas patiesāku un dziļāku izrādi.

Dauburs pats atzinis, ka izrādes tēma tik ļoti iespaidojusi viņa zemapziņu, ka tas pat izraisījis hiperreālistiskus murgus. Tomēr viņš uzsver atbildīgu un rūpīgu pieeju darbam, salīdzinot to ar bērnu ķirurgu rūpību, kas sola radīt patiesi pārliecinošu un aizraujošu izrādi.

Intriģējošs sižets, balstīts uz reāliem faktiem

Izrādes “Ko var cilvēks” pamatā ir stāsts par reālu krimināllietu un tajā iesaistītajiem cilvēkiem, kuri savulaik izdarījuši vairāk nekā 300 noziegumu. Vēstījums ir ne tikai par noziedznieku nežēlību, bet arī par juristi Ritu Aksenoku – ilggadēju sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju un Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāju. Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem Aksenokas kundze ir šķetinājusi Latvijas skaļākās krimināllietas, atklājot slepkavības, laupīšanas un organizētu noziedzību. Viņas darba metodēm raksturīga nevis kliegšana, bet gan sirsnība un labestība, kas bieži vien izrādījušās efektīvākas par agresiju.

Anotācija intriģējoši iezīmē izrādes gaisotni: “Septiņdesmito gadu otra puse. “Mikrofona” aptauja, hokejs un Aukstais karš. Taču naktīs notiek pavisam cita cīņa, nežēlīga un plašākai publikai neredzama. Kāds ir sevi iedomājies par nenotveramu, taču otrā pusē ir meitene, kas nekad nepārtrauc meklēt un jautāt. Ko var cilvēks? Ko var izvēlēties, un kas ir neizbēgams? Tās dziesmas skan joprojām. Tie jautājumi turpina staigāt starp mums.”

Komanda aiz iestudējuma

Par izrādes vizuālo un muzikālo noformējumu rūpējas talantīga komanda. Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Kristians Brekte, bet komponists – Tomass Ančs. Gaismu māksliniece ir Krista Erdmane. Lomās iejutīsies Sanita Paula (Rita Aksenoka), Mārcis Maņjakovs (Aleksandrs Volkevičs un bandas locekļi) un Elza Rūta Jordāne (Baiba Aleksandra Volkeviča un cilvēki, kas “nav” pastrādājuši noziegumus).