Spriedzes pilna izrāde par tiesas procesu un personīgo patiesību
Dailes teātra Jaunajā zālē notikusi pirmizrāde izrādei “Viņš teica, viņa teica”, kas sola aizraujošu un dziļi aizdomīgu ceļojumu uz #MeToo kustības aktualitātēm caur procesuālas spriedzes drāmas prizmu. Ferdinanda fon Šīraha lugas iestudējums, ko režisējis Dmitrijs Petrenko, uz skatuves izdzīvo tiesas procesu, kurā krustojas vīrieša un sievietes attiecības, personīgās patiesības un sabiedrības spiediens. Izrāde, kas pirmizrādi piedzīvoja 2025. gada 3. oktobrī, jau guvusi uzmanību ar savu provokatīvo tēmu un spēcīgo aktieru sniegumu.
Izrādes centrā ir sarežģīta juridiska lieta starp diviem agrākajiem mīlniekiem – sabiedrībā pazīstamo TV raidījumu vadītāju Katarīnu Šlīteri un profesoru Kristianu Tīdi. Viņu kopdzīve ir beigusies, un nejauša tikšanās pēc šķiršanās ir novilkusi viņus uz tiesas sēdi. Viņa apgalvo, ka seksuālā tuvība nebija abpusēja, bet gan vardarbīga. Viņš noliedz šo apgalvojumu, uzstājot, ka viss noticis brīvprātīgi. Šis “vārds pret vārdu” scenārijs liek tiesai un skatītājiem meklēt patiesību starp divām pretrunīgām versijām, atklājot abu personīgo un profesionālo dzīvju noslēpumus.
Ferdinands fon Šīrahs, lugas autors, ir jurists ar ievērojamu starptautisku atzinību, un viņa darbi bieži vien pievēršas sarežģītiem morāliem un ētiskiem jautājumiem. “Viņš teica, viņa teica” nav izņēmums. Tā ne tikai pēta #MeToo kustības sekas un sabiedrības reakciju uz apsūdzībām par seksuālu vardarbību, bet arī uzdod jautājumu, cik viegli var tikt sagrauta cilvēka reputācija un kāda ir sabiedrības attieksme, aizspriedumi un tiesas bezspēcība, pieņemot lēmumus. Izrāde pievēršas arī jautājumam par to, vai sieviete vienmēr ir upuris.
Neatrisināmās dilemmas un skatītāju līdzdalība
Režisors Dmitrijs Petrenko uzsver, ka teātris nesniedz galīgu atbildi par vainīgo vai upuri. Tā vietā mērķis ir parādīt šīs sarežģītās tēmas daudzpusību un likt skatītājam pašam spriest par notiekošo. “Mūsu uzdevums ir parādīt šo komplicēto tēmu,” saka Petrenko. “Luga ir tekstā balstīta, bet man tas nozīmēja, ka nav citu režijas paņēmienu kā tikai darbs ar aktieriem.”
Izrāde ir veidota kā trillerim līdzīgs tiesas process, kurā tiek atklātas arvien jaunas detaļas un pierādījumi, kas burtiski atkailina abus kādreizējos mīlniekus. Tiesa sākotnēji varētu sliekties ticēt sievietes stāstam, taču situācija ir daudz sarežģītāka. Skatītāji tiek aicināti līdzdarboties, vērojot aktieru sniegumu un analizējot katra varoņa motīvus un patiesības meklējumus. Šāda pieeja liek domāt par stereotipiem, kas mums piemīt attiecībā uz upuriem un varmākām, un mudina pārdomāt savus aizspriedumus.
Aktieru ansamblis, kurā iekļauti tādi pazīstami vārdi kā Kristīne Nevarauska un Andris Bulis, sniedz spilgtus un pārliecinošus priekšnesumus, ienesot varoņu iekšējo pasauli un emocionālo krāsu uz skatuves. Viņu sniegums ir atslēga, lai izprastu sarežģītās attiecības un morālās dilemmas, kas atklājas izrādes gaitā.
#MeToo kustība un tās atspulgs teātrī
#MeToo kustība, kas sākās pirms vairākiem gadiem, ir mainījusi globālo diskursu par seksuālo uzmākšanos un vardarbību. Tā ir likusi daudzām sabiedrības nozarēm, tostarp arī teātrim, pievērsties šīm jūtīgajām tēmām ar jaunu nopietnību. Izrāde “Viņš teica, viņa teica” ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā teātris var kalpot par platformu šādu svarīgu un bieži vien sāpīgu jautājumu izpētei un sabiedrības diskusiju veicināšanai.
Dmitrijs Petrenko cer, ka izrāde raisīs diskusijas un mudinās skatītājus uzdot sev jautājumus par savu nostāju un vērtībām. “Lugas lasīšanas procesā mēs vienā brīdī arī pārtraucām to lasīt, jo visi gribēja runāt un izteikties par tēmu, uzdot viens otram jautājumus “kurā pusē tu esi”,” atklāj režisors. Tas liecina par tēmas aktualitāti un spēju uzrunāt dažādas auditorijas.
Ferdinanda fon Šīraha lugas ir pazīstamas ar savu juridisko precizitāti un spriedzes pilno sižetu, kas bieži vien līdzinās dokumentalitātei. “Viņš teica, viņa teica” nav izņēmums, piedāvājot skatītājiem ne tikai aizraujošu stāstu, bet arī intelektuālu izaicinājumu, liekot padziļināti pārdomāt tiesiskuma, morāles un cilvēcisko attiecību sarežģītību. Šī izrāde ir apliecinājums teātra spējai atspoguļot mūsdienu sabiedrības būtiskākos jautājumus un rosināt dziļas refleksijas.