Kinorežisores Brigitas Eglītes jubilejā Nacionālā Kino
centra portāls “filmas.lv” sadarbībā ar
Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu izveidojis
kolekciju – viena spēlfilma, 10 dokumentālās filmas un 7 kinožurnāli. Izlase
pieejama no 3.oktobra tiešsaistē bez maksas visā Latvijā.
Režisore Brigita Eglīte Rīgas kinostudijā kinožurnālus sāka
veidot 20. gs. 80.gadu nogalē, Atmodas laikā, jau drīz 90.gadu sākumā tapa arī
pirmās dokumentālās īsfilmas, un laikmetam atbilstoši režisores filmu tematika
īpaši pirmajos darbos cieši saistīta ar nacionālās vēstures un latviskuma
pētīšanu un atspoguļošanu. Jubilejas kolekcijā par to liecina dokumentāli
inscenētais cikls “Latvju pūrs pielocīts” (1990-1993), kur četrās īsfilmās
dažādos sižetos apskatīti latviešu tautastērpi, ar tiem saistītie rokdarbi un
rituāli – Zemgales brunču raksti un piecu Vidzemes novadu smalkie rokdarbi,
kāzu tradīcija Kurzemē un Meteņos iešana Latgalē (šīs filmas aizkadra tekstu
ierunājis viens no Latvijā populārākajiem latgaliešiem, kinorežisors Jānis
Streičs).
Patriotiskas noskaņas režisores Brigitas Eglītes radošajā
darbībā turpina vairākas filmas, kas veltītas kādai Latvijas valsts jubilejai,
un pirmā no tām bija dokumentālā īsfilma “Lietas” (1997), kurā Latvijas vēsturi
bez vārdiem stāsta trīs kolekcionāru krātas lietas – vēsturiski sadzīves
priekšmeti un seni darbarīki, pasaules karu atstātās liecības un militāri
piederumi. Nākamās jubilejas gadā uz ekrāniem iznāca dokumentālā filma “Dzimšanas
diena” (2003) – stāsts par četriem senioriem, kas dzimuši vienā dienā ar
Latvijas valsti, 1918. gada 18. novembrī. Vispopulārākā Brigitas Eglītes
“jubilejas filma” ir vienīgā spēlfilma viņas filmogrāfijā – “Vienīgā
fotogrāfija” (2008), kur asprātīgi apspēlēts jautājums, kāpēc slavenais
fotogrāfs Vilis Rīdzenieks (lomā Andris Keišs) Latvijas valsts proklamēšanas
brīdī 1918.gada 18.novembrī uzņēmis tikai vienu fotogrāfiju.
Neparastā rakursā Latvijas vēsturi skata arī dokumentālā
filma “Haris” (2005) – atraktīvi veidots un arhīva materiāliem bagātināts
piedzīvojumu stāsts par padomjlaiku varas spēlēm un dažādiem notikumiem, ko
savā mūžā pieredzējis augsta ranga milicijas darbinieks un vienlaikus Lāčplēša
Kara ordeņa kavaliera dēls Harijs Grundulis.
Portretfilmas žanrā veidots stāsts par tēvu un meitu – “Dubultportrets”
(2016), kurā satiekas ļoti populārais kinoaktieris Pauls Butkēvičs un viņa
meita, stomatoloģijas zinātņu doktore Alēna Butkēviča.
Režisore Brigita Eglīte vairākās filmās pētījusi atsevišķus
sabiedrības segmentus – piemēram, Valmieras cietumā filmējusi ieslodzītos, kas
ada zeķes un cimdus bērnunama bērniem, filmā “Recidīvisti” (1998) meklējot
atbildi uz jautājumu, kā viņiem iekļauties atpakaļ sabiedrībā. Pavisam cita
vide un dažādi raksturi redzami sirsnīgajā darbā “Sestā diena” (2019), kas
filmēta Skultes tirgū sestdienās, kad tur sabrauc pārdevēji un pircēji,
pārvēršot pagasta centru raibā festivālā.
Interesantu un daudzveidīgu Atmodas laika un 90.gadu
Latvijas ainu rāda Brigitas Eglītes uzņemtie kinožurnāli Padomju Latvija,
Latvijas hronika, “Māksla un Pastarītis” (1988-1994) – tur ir gan leģendārais
komponists Eduards Rozenštrauhs un četri slaveni karikatūristi (Ēriks Ošs,
Imants Melgailis, Agris Liepiņš, Romans Vitkovskis), gan Rīgas Latviešu
biedrības atdzimšana un Latvijas Pasta pārmaiņu laiki, gan komponista Zigmara
Liepiņa un dziedātājas Mirdzas Zīveres ģimenes portrets, gan folkloras
festivāls Baltica ’94 ar pavisam jauniem grupas Vilki puišiem un Skandinieku
leģendāro Staltu pāri.
Brigitas Eglītes filmu kolekcija portālā filmas.lv skatāma
no 3. oktobra, papildinot pastāvīgi pieejamo Latvijas kinovēstures krājumu
portālā “filmas.lv”. Paldies par atsaucību un sadarbību Latvijas Nacionālā
arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva vadītājai Dacei Bušantei; filmu
kolekciju veidošanu atbalsta arī Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC),
kas nodrošina portāla tehnisko darbību.
Brigita Eglīte. Foto: Filmas.lv