Režisores Brigitas Eglītes jubilejas kolekcija pieejama portālā Filmas.lv
Nacionālā kino centra portāls Filmas.lv ir radījis jaunu un aizraujošu kolekciju, kas veltīta talantīgās kinorežisores Brigitas Eglītes jubilejai. Šī izcilā iniciatīva, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, piedāvā skatītājiem plašu ieskatu režisores daudzveidīgajā un bagātīgajā daiļradē.
No 3. oktobra ikviens Latvijas iedzīvotājs var bez maksas baudīt šo unikālo kolekciju tiešsaistē. Tā ietver vienu spēlfilmu, desmit dokumentālās filmas un septiņus vērtīgus kinožurnālus, sniedzot iespēju izdzīvot līdzi Latvijas vēstures un sabiedrības svarīgākajiem brīžiem caur Brigitas Eglītes unikālo skatījumu.
Atskatoties uz radošo ceļu: Latviskuma un vēstures atspoguļojums
Brigita Eglīte, kuras jubileja tiek svinēta, ir režisore, kuras darbi vienmēr ir bijuši cieši saistīti ar Latvijas nacionālās identitātes un vēstures izpēti. Viņa savu karjeru Rīgas kinostudijā aizsāka 80. gadu nogalē, Atmodas laikā, veidojot kinožurnālus. Jau 90. gadu sākumā tapa pirmās dokumentālās īsfilmas, un tās spilgti atspoguļoja tā laika nepieciešamību pētīt un izprast latviskumu un nacionālo vēsturi.
Kolekcijā īpaši izceļas dokumentāli inscenētais cikls “Latvju pūrs pielocīts” (1990–1993). Šajās četrās īsfilmās režisore dziļi un niansēti pēta latviešu tautastērpus, ar tiem saistītos rokdarbus un senos rituālus. Filmas atklāj Zemgales brunču rakstu smalkumus, Vidzemes novadu izsmalcinātos rokdarbus, kāzu tradīcijas Kurzemē un Meteņos iešanu Latgalē. Ar aizkustinošu balss stāstījumu šajā ciklā klausītājus priecē viens no Latvijā mīlētākajiem latgaliešiem, kinorežisors Jānis Streičs, piešķirot darbam īpašu emocionālu vērtību.
Režisores patriotiskās jūtas un dziļā cieņa pret Latvijas valsti atspoguļojas vairākās viņas filmās, kas veltītas valsts nozīmīgajām jubilejām. Viena no pirmajām šādām filmām ir dokumentālā īsfilma “Lietas” (1997). Šis darbs vēsturi stāsta bez vārdiem, izmantojot trīs kolekcionāru krātas vērtīgas lietas – senus sadzīves priekšmetus, darbarīkus un liecības no pasaules kariem. Šie priekšmeti kļūst par klusiem lieciniekiem Latvijas sarežģītajai pagātnei.
Vēl kāds nozīmīgs darbs ir dokumentālā filma “Dzimšanas diena” (2003). Tā ir sirsnīgs stāsts par četriem Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzimuši vienā dienā ar pašu Latvijas valsti – 1918. gada 18. novembrī. Šī filma ir kā metafora tautas un valsts kopīgajai likteņgaitai, atklājot cilvēku dzīvesstāstus, kas vienlaikus ir arī Latvijas vēstures spogulis.
“Vienīgā fotogrāfija”: vienīgā spēlfilma un tās aizraujošais stāsts
Vispopulārākā Brigitas Eglītes filma, kas izpelnījusies plašu atzinību, ir viņas vienīgā spēlfilma “Vienīgā fotogrāfija” (2008). Šis darbs aizraujoši un asprātīgi pievēršas vienam no svarīgākajiem Latvijas vēstures momentiem – valsts proklamēšanai 1918. gada 18. novembrī. Filma meklē atbildi uz jautājumu, kāpēc slavenais fotogrāfs Vilis Rīdzenieks, kuru atveido Andris Keišs, šajā vēsturiskajā brīdī uzņēma tikai vienu fotogrāfiju. Filma aicina skatītāju izjust tā laika atmosfēru un domāt par vēstures nejaušībām un to nozīmību.
Sociālas un cilvēciskas tēmas režisores daiļradē
Brigita Eglīte savos darbos bieži vien pievērsusies sabiedrības dažādu slāņu un problēmu atspoguļojumam. Piemēram, filmā “Recidīvisti” (1998) viņa dziļi pētīja ieslodzīto dzīvi Valmieras cietumā, meklējot atbildes uz jautājumu, kā šiem cilvēkiem veiksmīgi integrēties atpakaļ sabiedrībā. Šī filma ir kā spēcīgs sociāls komentārs un aicinājums uz empātiju.
Pilnīgi citādu vidi un cilvēku raksturus atklāj viņas sirsnīgais darbs “Sestā diena” (2019). Filma uzņemta Skultes tirgū sestdienās, kur pārdevēji un pircēji satiekas, radot krāšņiem svētkiem līdzīgu atmosfēru. Šis darbs ir kā krāšņs un dzīvs pētījums par cilvēku savstarpējām attiecībām un kopienas veidošanos ikdienišķā vidē.
Interesantu un neparastu skatījumu uz Latvijas vēsturi piedāvā dokumentālā filma “Haris” (2005). Tā ir aizraujošs piedzīvojumu stāsts, kas bagātināts ar arhīva materiāliem. Filma stāsta par augsta ranga milicijas darbinieku un Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera dēlu Hariju Grunduli, atklājot padomju laiku varas spēles un dažādus notikumus viņa dzīvē.
Arī portretfilmu žanrā Brigita Eglīte ir radījusi spilgtus darbus. Viens no tiem ir “Dubultportrets” (2016), kas stāsta par tēvu un meitu – populāro kinoaktieri Paulu Butkēviču un viņa meitu, stomatoloģijas zinātņu doktori Alēnu Butkēviču. Šī filma ir kā personīgs un intīms ieskats ģimenes saitēs un paaudžu dialogā.
Kolekcijas pieejamība un nozīme
Šī plašā Brigitas Eglītes darbu kolekcija ir ne tikai kā jubilārei veltīta dāvana, bet arī nozīmīgs ieguldījums Latvijas kino vēstures saglabāšanā un popularizēšanā. Tā ļauj iepazīties ar režisores radošo mantojumu, kas izceļas ar dziļu izpratni par latviskumu, vēstures norisēm un cilvēku dzīvēm.
Aicinām visus kino cienītājus un interesentus izmantot šo lielisko iespēju un iepazīties ar Brigitas Eglītes unikālajām filmām, kas pieejamas portālā Filmas.lv. Tā ir ceļojums laikā un telpā, kas bagātinās jūsu skatījumu uz Latviju un tās cilvēkiem.