Latvijas Futbola Nacionālā Stadiona Perspektīvas: Ārkārtīgs Impuls Ekonomikai un Pilsētvidei
Latvijā uzņem apgriezienus vērienīgs projekts – jauna nacionālā futbola stadiona būvniecība. Šī iecere sola ne vien sporta infrastruktūras uzlabošanu, bet arī būtisku ekonomikas un pilsētvides izaugsmi, liecina arhitektūras biroja AS “Siltumelektroprojekts” (SEP) izstrādātā koncepcija. Stadions tiek iecerēts kā daudzfunkcionāls centrs, kas spētu uzņemt ne tikai sporta pasākumus, bet arī plaša mēroga kultūras un izklaides notikumus, tādējādi piesaistot jaunus ienākumus un veicinot tūrisma attīstību.
Stadiona Koncepcija un Ekonomiskais Potenciāls
Arhitektūras birojs “Siltumelektroprojekts” (SEP), sadarbībā ar starptautiski atzīto arhitektūras firmu “Populous”, kas ir veidojusi tādus ikoniskus objektus kā Londonas “Wembley” un “Tottenham Hotspur” stadioni, ir izstrādājis Latvijas Nacionālā futbola stadiona koncepciju. Šī koncepcija paredz stadionu kā modernu, daudzfunkcionālu objektu, kas spētu uzņemt ne tikai futbola spēles, bet arī koncertus un citus plašus pasākumus. “Populous” pieredze pasaules līmeņa stadionu projektēšanā, piemēram, “Yankee Stadium” un “FNB Stadium”, sniedz pārliecību par projekta kvalitāti un atbilstību augstākajām prasībām .
Speciālisti prognozē, ka pāreja uz jaunu futbola infrastruktūru varētu palielināt apmeklētību par 86-100%, vidēji no 6000 līdz 12 000 skatītāju, ar pīķa apmeklējumu līdz 18 000 cilvēku . Šāds pieaugums tieši ietekmētu ieņēmumus no biļešu pārdošanas, ēdināšanas un suvenīru tirdzniecības. Līdzīgi projekti Tallinā un Viļņā, piemēram, “A. Le Coq Arena”, ir pierādījuši stadionu spēju kļūt par nozīmīgiem pasākumu centriem, piesaistot simtiem tūkstošu apmeklētāju un veicinot vietējā tūrisma un viesmīlības sektora izaugsmi .
Kopumā futbola infrastruktūras attīstība Latvijā varētu radīt pievienoto ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā, ar ieguldījumu iekšzemes kopproduktā (IKP) 55 miljonu eiro apmērā. Turklāt Latvijas Futbola federācijas (LFF) un futbola klubu nodokļu iemaksas veido vairāk nekā deviņus miljonus eiro gadā . Šie skaitļi uzsver stadiona projekta potenciālu kā nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.
Iespējamie Būvniecības Scenāriji un Finansējums
Lai gan jauna stadiona būvniecība tiek uzskatīta par vitāli nepieciešamu, tās īstenošana saistīta ar vairākiem izaicinājumiem, galvenokārt finansējuma jomā . Patlaban tiek izvērtēti trīs galvenie scenāriji. Pirmais paredz jauna stadiona celtniecību ar Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību. Otrais variants ir publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kas tiek uzskatīts par izdevīgāko, ar prognozēto ikgadējo subsīdiju ap 4,9 miljoniem eiro. Trešais scenārijs ir PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot esošo “Skonto” stadionu .
Neviens no scenārijiem nav pilnībā komerciāli patstāvīgs, tāpēc publiskajam sektoram būs jāuzņemas daļa finansēšanas riska . Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) prezidents Aleksanders Čeferins ir paudis gatavību iesaistīties projekta finansēšanā ar 30-40% budžeta segumu, taču pārējie lēmumi un detaļas ir Latvijas Futbola federācijas (LFF), pašvaldības un citu potenciālo partneru ziņā .
Rīgas dome ir atbalstījusi zemesgabala nodošanu bezatlīdzības lietošanā uz pieciem gadiem biedrībai “Latvijas Futbola federācija” (LFF) nacionālā futbola stadiona būvniecības ieceres izstrādei Lucavsalā . Šis solis ir nozīmīgs, lai virzītu projektu uz priekšu un sāktu detalizētāku plānošanu. Paredzams, ka stadions varētu tikt uzcelts līdz 2030. gada otrajai pusei .
Sociālie un Pilsētvides Ieguvumi
Jaunais nacionālais stadions tiek saskatīts ne tikai kā sporta objekts, bet arī kā nozīmīgs instruments pilsētvides attīstībai un sabiedrības socializācijai. Mūsdienu stadioni vairs nav vienīgi sporta norises vietas; tie transformējas par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas bagātina sabiedrības dzīvi un sniedz ievērojamu pienesumu gan ekonomikai, gan kultūrai . Latvijā šobrīd jūtams infrastruktūras trūkums, kas spētu uzņemt lielus kultūras un mūzikas pasākumus ārpus ierastajiem arēnu formātiem, īpaši brīvdabas sezonā .
Tiek prognozēts, ka jauns stadions kļūs par “enkurobjektu”, ap kuru veidosies jauni dzīvojamie rajoni, biroju centri un publiskās telpas, līdzīgi kā tas noticis citās Eiropas pilsētās . Tas varētu stimulēt Lucavsalas attīstību un radīt jaunas iespējas rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Turklāt, spēja uzņemt lielus starptautiskus turnīrus un koncertus padarītu Latviju konkurētspējīgāku Baltijas reģionā, piesaistot jaunus tūristu plūsmas un stiprinot valsts starptautisko atpazīstamību .
Esošais “BTA Daugavas stadions”, lai arī tiek pārbūvēts, netiek uzskatīts par ilgtspējīgu risinājumu modernas infrastruktūras prasībām, jo tā dizains un uzturēšanas ierobežojumi atpaliek no jaunajām alternatīvām . Jaunais stadions ar pilnībā segtām tribīnēm un atbilstošu laukuma izvietojumu nodrošinātu labāku skatītāju pieredzi un ļautu aizvadīt spēles arī nepiemērotos laikapstākļos, atbilstot 21. gadsimta prasībām .