Iecavas reģionālā apkopes centra būvlaukumā uzbērums ir izbūvēts 70 400 kvadrātmetru apjomā. Salaizsardzības kārta ieklāta 9140 kvadrātmetru apjomā. Būvlaukums ir izvietots paralēli plānotajai pamattrasei aptuveni pusotra kilometra garumā, un tas tiek veidots kā uzbērums, lai sasniegtu aptuveni tādu augstumu kā plānotajai “Rail Baltica” pamattrasei.
“Rail Baltica” pamattrases būvdarbi Latvijā sākas dienvidu posmā Misa-Lietuvas robeža, kas ir sadalīts sīkākos posmos – kopumā 11 būvatļaujās.
Iecavas infrastruktūras apkopes punkta aptuveni 16 hektāru plašā teritorija pamattrases būvniecības laikā kalpos kā stratēģiska loģistikas bāze un pagaidu birojs pamattrases būvnieka “ERB Rail” komandai “Rail Baltica” pamattrases dienvidu posma izbūvei.
Jau ziņots, ka par “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) un “ERB Rail” šogad jūlija sākumā parakstīja vienošanos par būvdarbu sākšanu “Rail Baltica” pamattrasē. Būvdarbi Latvijā sāksies dienvidu posmā Misa-Lietuvas robeža, kas ir sadalīts posmos – kopumā 11 būvatļaujās.
Tāpat vēstīts, ka 2023.gada decembrī EDzL un pilnsabiedrība “ERB Rail” noslēdza līgumu 3,7 miljardu eiro apmērā par “Rail Baltica” pamattrases būvniecību. Pilnsabiedrību “ERB Rail” veido Francijas “Eiffage Génie Civil”, Polijas “Budimex” un Itālijas “Rizzani de Eccher”.
Atbilstoši “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.